Ivars Jēkabsons: Šķiršanās nav risinājums
14. februāra raidījuma «Saknes debesīs» videostāstā ļoti personiskā attiecību pieredzē dalās mācītājs Ivars Jēkabsons.
Katra cilvēka dzīvē nozīmīgākās ir attiecības ģimenē, to uzturēšana un saglabāšana krīzes situācijās un pārbaudījumos. Bet ko darīt, ja tas vairs nav iespējams un laulāto attiecības brūk?
Ivars Jēkabsons: «Es atceros, kad man bija skolas vecums, vecāki mums, trim brāļiem, jautāja: ja mēs šķirtos, pie kā jūs dzīvotu? Abi brāļi, vecākais un jaunākais, kaut ko varēja pateikt, bet es neko nevarēju pateikt - mani tas rāva burtiski uz pusēm.»
«Kad es domāju par savām dzīves traģēdijām, zaudējumiem, arī par savu pārdzīvoto šķiršanos - tas man atgādina nāvi. Jo šķiršanās ir sava veida miršana. Tad, kad cilvēks vairs nevar piedot, tad faktiski iestājas tā nāve. Tad motori ir pārstājuši darboties, un tā lidmašīna krīt - mīlestība vairs nelido. Tad ātrāk vai vēlāk ir kaut kāda piezemēšanās.»
Ivars Jēkabsons: «Es vēl aizvien esmu par nešķiršanos. Absolūti un galīgi es vēl aizvien esmu par ikvienu cilvēku, kas stājas altāra priekšā un neatstāj durtiņas vaļā – kad būs slikti, tad es aiziešu. Īstenībā šķiršanās ir ļoti smags process, ļoti katastrofāls. Tas būtu jālieto kā tāda pēdējā ķīmijterapija - tas nav risinājums. Ir daudz labāki varianti, ko darīt - bet es zinu, ka, pienākot kritiskam momentam, ir jāierauga, ka sliktāk ir kopā, nekā atsevišķi. Kur ir tā robeža - katrs gadījums ir individuāls.»
