Jānis Meļņikovs: Askēze - savas dzīves pieņemšana ar visām tās grūtībām
Jānis Meļņikovs: «Cilvēkam dzīvē tiek dots pietiekami daudz dažādu pārbaudījumu un izaicinājumu, grūtību un ciešanu. To pieņemšana jau ir sava veida askēze. Nevis mēģinājumi tikt vaļā no tā, kas nepatīk, ir neērts vai traucē, bet tā visa pieņemšana, ja esmu uzņēmies šo dzīvesveidu. Ir jāpieņem sava dzīve tāda, kāda tā ir - tajā arī slēpjas tas askēzes moments. Tas nepieder tikai mūku kārtai.»
«Lai gan es jūtos, ka esmu atradis savu īsto vietu un tā varētu dzīvot visu dzīvi, ir, protams, brīži, kad gribas visu pamest un doties darīt tikai to, ko vēlos es un tikai priekš sevis, un nedomāt par saviem pienākumiem kopienā. Tā ir. Vai arī domāju – būtu tik jauki, ja būtu sava ģimene. Protams, tādas domas ienāk prātā. Bet tu ļauj sev nomierināties, vēlreiz pārdomāt, kas notiek - un turpini savu dzīvi. Līdz šim vienmēr esmu izlēmis – šis ir tas, kas man ir jādara, un šeit man arī ir jāpaliek.»