Daudz laimes, jubilār! Uģis Prauliņš

Jūnija jubilāru plejādi noslēdz Uģis Prauliņš – viens no daudzpusīgākajiem Latvijas komponistiem un mūziķiem, kurš veiksmīgi darbojas arī kā ierakstu producents. Tautas mūzika, progresīvais roks, ārtroks, intrumentālā un garīgā mūzika ir tie žanri, kuros Uģis brīvi izpaužas, nereti tos savijot un miksējot. Savukārt taustiņintrumenti, kokle un blokflauta, kā arī paša balss ir tie rīki, ko mūziķis liek lietā, piedaloties savu muzikālo stāstu atskaņošanā. Arī slavenajā 2010. gadā sacerētajā kompozīcijā "Lakstīgala", kas tapusi pēc Andersena pasakas motīviem. Tā 2012. gadā tika izvirzīta prestižajai "Grammy" balvai, bet 2015. gadā plūca "Echo Klassik" balvas laurus, apliecinot autora spējas un ietekmi mūzikas pasaulē.l

Uģa ceļš uz mūzikas pasauli aizsācies Rīgā. Pēc Dārziņa skolas pabeigšanas spēlējis dažādās grupās, no kurām pazīstamākā ir progresīvā roka grupa "Salve", pēc tam sekojusi Konservatorija, kuru Prauliņš pamanījies absolvēt pat divkārt – vispirms Diriģēšanas un pedagoģijas, pēc tam Kompozīcijas fakultātes. Starp tām divus gadus nācies ziedot dienestam padomju armijā, par laimi, muzicējot karavīru ansamblī "Zvaigznīte". Pēc atgriešanās no dienesta 80. gadu otrajā pusē Uģis nodibina folkroka grupu "Vecās mājas", kas plašu popularitāti iegūst Latvijā Atmodas gados; grupa uzstājusies arī pie tautiešiem ASV un kaimiņvalstīs.

90. gadu otrā pusē Uģis uzsāka mūziķa solokarjeru, pievēršoties komponēšanai, kā arī sadarbojoties ar Rīgas Doma kora skolas koriem, Latvijas Radio kori, kori "Latvija", postfolkloras grupu "Iļģi", kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Viņa albums "Pagānu gadagrāmata" 1999. gadā tiek pie Mūzikas ierakstu gada balvas, pirms dažiem gadiem to no jauna uzveda koris "Gaudeamus" Ivara Cinkusa vadībā. Uģis komponējis mūziku arī filmām, tādām kā "Baiga vasara", "Sapņu komanda 1935", "Rūdolfa mantojums", un izmēģinājis roku arī teātra mūzikā. 

Vairākus gadus Prauliņš pabijis arī Latvijas Komponistu savienības priekšsēža un vēlāk Radošo savienību padomes priekšsēdētāja posteņos, taču vislielāko gandarījumu pēc komponēšanas un muzicēšanas viņam sagādā atgūtā dzimtas mantojuma – Ērmaņu muižas – atjaunošanas darbi kopā ar dzīvesbiedri, animācijas filmu režisori Ingu. Prauliņi to veido kā publikai pieejamu kultūrvietu Malienā, kur uz koncertu vai izstādi pulcēties un socializēties vietējai publikai un atbraukt ciemiņiem no Rīgas.

Uģa Prauliņa vecākā meita Paula ir literāte, viņa tulko grāmatas no angļu valodas, bet jaunākā – Sniedze – aizgājusi savu vecāku (mamma ir mūziķe Silvija Silava) pēdās, darbodamās gan kā dziedātāja, gan flautiste un komponiste.

Ar jubilāru Uģi Prauliņu, skatot video arhīva kadrus, kā allaž, sarunāsies Andrejs Volmārs.