Daudz laimes, jubilār! Mākslinieks Aivars Vilipsōns
Aivara Vilipsōna personība ir spilgta. Mēdz teikt, ka mākslai ir jāuzspridzina doma, un tas noteikti attiecas uz Vilipsōna bildēm un tēlniecību, bet Vilipsōna (savu uzvārdu viņš raksta ar garo ō un vispār detaļām pievērš ļoti daudz uzmanības!) gadījumā spridzinātājs ir arī viņš pats. Allaž ir jautājums: kas uzvedas izaicinošāk – mākslinieks Aivars Vilipsōns vai viņa darbi?
Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne Vilipsōna būtību un stilu atklāj karnevāliskā līdzībā: "Aivars, joprojām savā Āksta mundierī, ļauj regulējamam pilsonim šausmās noelsties par viņa zaļo zobu, par to, kā kanārijputniņš rīta kafiju sabojāja, kā akadēmijas darbnīca tika piešļākta ar zemeņogu asinīm, cik otardiņa glāzes nokodis "Ozirisā", par mežonīgo nāriņas skeleta tetovējumu, līdzdalību TV šovu piedzīvojumos džungļos, lācīti Billiju utt., u.t.jpr. Masku spēles ir neizsmeļamas, un Aivaram tā ir dzīves sastāvdaļa, savas brīvības izpausme. (…) Viņš ir labsirdīgs un sirsnīgs, krietns un galants, bet esmu jau dzirdējusi, kā pret nosmirdinātām mēlnesībām ar ierūsējušas dzelzs žvākstoņu izveļas vārdi, aizstāvot sievietes, kuras viņam līdzās. Sevi viņš neaizstāv: "Es neesmu tik vārgs, lai piešķirtu lielu nozīmi vārdiem.""
Djūks Elingtons, par ģeniālu sauktais amerikāņu džeza mūziķis un komponists, savulaik teicis: "Draugs, ja tu jautā: kas ir džezs, tu nekad nesapratīsi, kas tas ir!" To pašu var teikt par Vilipsōnu – ja jūs neizjūtat valdzinājumu augstāk aprakstītā dzīves un mākslas radošā procesa dialektikā, ko nav iespējams atdalīt vienu no otras – šķiet, vismaz Vilipsona gadījumā ne –, tad Djūka Elingtona līdzībā runājot: diez vai jūs gūsiet baudu, ienirstot Vilipsōna zīmējumos, grafikās, tēlniecības darbos, sunetos (īsformu literārie teksti) un mākslinieka teiktajā.
Tomēr, ieslēdzot raidījumu "Daudz laimes, jubilār!" būtu svarīgi zināt, ka šīs nedēļas jubilārs salīdzināts ar tādiem mākslas meistariem kā Sigismunds Vidbergs, Kārlis Padegs, Obrijs Bērdslejs, Gustavs Klimts un "visiem citiem, kurus saista ar simbolismu, romantismu, dekadenci, dendijismu, melanholiju, divdomīgumu, secesionistiem un visiem pārējiem, ko nu vien savu zināšanu un izpratnes līmenī viņa mākslas aprakstītāji varējuši piesaukt." (Ingrīda Burāne)
Vilipsōnam, šķiet, nekad nav bijis intereses iekļauties sabiedrības pieņemtajos stereotipos, viņš ir pētnieks. Un viens no retajiem, kam izdevies atklāt mūžam minēto sievietes noslēpumu. Vismaz savos darbos, kas ir viena no skaistākajām, smalki niansētākajām un jūtīgākajām mīlas dziesmām.