Kas jāmaina Latvijas sportā? Varas spēles Latvijas Olimpiskajā komitejā
10. aprīļa "Panorāmas" sižetā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks runāja par politisko spiedienu, kuru it kā uz viņu izdarījušas Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai pietuvinātas personas – Raivis Bergs un Ilze Bagatska. Abi gan to noliedz.
Teju vienlaicīgi ar Buka publiskajiem paziņojumiem Latvijas Olimpiskā komiteja saņēma 21 federācijas parakstītu vēstuli, kurā aicināja priekšlaicīgi rīkot LOK prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanas bija paredzētas septembrī, bet daļa biedru nolēmusi procesu pasteidzināt.
Jānis Buks amatā stājās pērnā gada jūlijā. Kā pats norāda, no diviem lielajiem uzdevumiem paveicis vienu – padarījis organizāciju caurspīdīgāku. Otrs lielais mērķis – visu sporta organizāciju konsolidācija zem LOK karoga – palika nesasniegts. Balsojums pret apvienošanos faktiski bija kā neuzticības balsojums tagadējai LOK vadībai – prezidentam Bukam un ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam. Bukam ir pieredze komercbanku apvienošanā, taču panākt, ka sporta sabiedrība nobalso par apvienošanos vienā organizācijā, LOK prezidents nespēja.
Tāpat Bukam tiek pārmesta nespēja izveidot produktīvu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju, no kā cietusi visa sporta nozare. Buka nesenie paziņojumi par politisko spiedienu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses turpmāko sadarbību padarījuši praktiski neiespējamu. Pēc šīm atklāsmēm Latvijas Olimpiskajai komitejai draud darbības apturēšana, ja tā lems Starptautiskās Olimpiskās komitejas Izpildkomiteja. Latvijas Televīzija sazinājās ar Starptautisko Olimpisko komiteju, taču norunātajā laikā tā savu komentāru nesniedza.
Buka vadībā Latvijas Olimpiskā komiteja ir ievērojami zaudējusi ietekmi, deleģētās funkcijas un valsts finansējumu. Šie faktori ir vēl viens iemesls biedru neapmierinātībai ar prezidenta darbu. Sporta kuluāros kā viena no LOK vājuma pazīmēm tiek minēta situācija, kad komitejas darbiniekiem tiek meklēti amati arī citās Olimpiskās komitejas struktūrās, iztikai nepieciešamo atalgojumu cenšoties sapilināt no vairākiem kanāliem. Buks šādu situāciju nenoliedz, to pamatojot gan ar nepieciešamību ietaupīt līdzekļus, gan pārvaldības modeļa racionalizēšanu. LOK prezidents apgalvo, ka kopš 1. aprīļa viņš ir atteicies no atalgojuma.
Vēstuli, kas rosina priekšlaicīgas LOK prezidenta vēlēšanas, parakstījusi 21 federācija. Neviena no tām nebauda lielu ietekmi sporta aizkulisēs. Tāpat vienojošais elements ir atrašanās ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā piecpadsmit prioritāri atbalstāmo federāciju loka.
Par grupas neformālo līderi uzskatāms Handbola federācijas viceprezidents Raimonds Lazdiņš. Viņš ir bijušais drošībnieks, bijis premjera Aigara Kalvīša padomnieks, bet plašākai sabiedrībai pazīstams no lidostas "Rīga" nesankcionēti noklausīto telefonsarunu skandāla. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Lazdiņš centās iekļūt parlamentā no Alda Gobzema partijas "Katram un katrai" saraksta, taču nesekmīgi. Sporta sabiedrībā Lazdiņa izredzes ieņemt kādu no vadošajiem LOK amatiem vērtē skeptiski, taču vēlēšanās katras federācijas balsij ir vienāds svars, un Lazdiņam ir savs atbalstītāju pulks.
Starp potenciālajiem LOK prezidenta kandidātiem kuluāros nemainīgi virmo arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidenta Einara Fogeļa vārds. Ilggadējais sporta funkcionārs pašlaik ir arī LOK viceprezidents un vada Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju. Arī Fogelim ir savi atbalstītāji, taču vēl vairāk – kaismīgu pretinieku, galvenokārt jaunās paaudzes sporta funkcionāru vidū, kuri sola aktīvu rīcību gadījumā, ja Fogelis tomēr izvirzīs savu kandidatūru.
Tāpat sporta aizkulisēs nemainīgi tiek cilāts arī hokeja funkcionāra Viestura Koziola vārds, kurš iepriekš vairākkārt apstiprinājis, ka neizslēdz kandidēšanu uz kādu no vadošajām LOK pozīcijām. Viņa kandidatūra gan neietu pie sirds mazāka mēroga sporta federācijām un arī lielo federāciju vidū liela atbalsta Koziolam pašlaik nav.
Visticamāk, neviens no trim nebūs starp galvenajiem favorītiem uz LOK prezidenta krēslu. Kā viens no iemesliem tiek minēts ietekmes trūkums politiskajās aprindās, kā rezultātā nākamā LOK prezidenta meklējumu siets varētu skart gan bijušos un esošos politiķus, gan tiem pietuvinātus ietekmīgus uzņēmējus. Tiek prognozēts, ka jauno LOK prezidentu vēlēs priekšlaicīgi – jau jūnijā. Kas nozīmē īsu sagatavošanās laiku un grūti prognozējamu iznākumu.
