svētdiena, 2. oktobris

Vārda dienas: Skaidris, Ilma

Latvijas Sabiedriskie Mediji Bērnistaba

„Vidusskolēna zinātniski pētnieciskais darbs.” Sporta sabiedrība par IZM pasūtīto pētījumu

Sporta sabiedrība nav mierā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīto pētījumu, kuram bija jāiezīmē taisnāks ceļš valsts prioritāro sporta veidu noteikšanas procesā. Kas par to sakāms dažādiem sporta sabiedrības pārstāvjiem, skaidroja Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Televīzija vēstīja par tās rīcībā nonākušo reklāmas aģentūras „Mindshare” veikto pētījumu „Sporta finansēšanas modeļa pilnveide”. Aizvadītā gada septembrī tam iepirkumu bija izsludinājusi par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre Ilga Šuplinska vēl pirms iepirkuma izsludināšanas Latvijas Televīzijai deklarēja, ka pētījums viesīs skaidrību prioritāro sporta veidu noteikšanas procedūrā un kalpos kā stūrakmens lēmumu pieņemšanā. Piecus mēnešus tapušais dokuments ir izlasāms uz nieka 10 lappusēm. Latvijas Televīzijas aptaujātie sporta sabiedrības pārstāvji atzinīgus vārdus šādam iznākumam nevelta.

Intervija - Kaspars Gabaliņš-Briška, Sportistu menedžeris

«Šajā pētījumā iztrūkst daudz paskaidrojošo un pamatojošo daļu un ir ļoti daudz subjektīvu kritēriju. Manuprāt, šis varētu būt tīri labs vidusskolas skolēna zinātniski pētnieciskais darbs, kuram ir veltījis dažas dienas, apkopojot publiski pieejamo informāciju.»

Intervija - Einars Fogelis, Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs

«Finansēšanas esošā modeļa pētīšanu grūti man komentēt, jo vismaz mūsu organizācijā neviens nav vērsies pēc papildus datiem vai papildus principiem. Es pieļauju, ka [tāpēc ka] gan mūsu kritēriji, gan arī finansējums ir publiski pieejams – varbūt šāda nepieciešamība nav. Bet, katrā ziņā, šādā virzienā es to īsti nesaskatīju.»

Intervija - Kaspars Gorkšs, LKSSA izpilddirektors

«Runājot sporta attīstības darba grupā likās, ka šis pētījums būs kaut kādā mērā risinājums sporta prioritāšu jautājumam, tāpat infrastruktūras kartējumam un nepieciešamībām, tāpat finansējuma sadalei. Saņemot [pētījumu] bija skaidrs, ka mērķi laika gaitā ir mainījušies, un principā tā ir viena IZM izstrādāta dokumenta analīze, kura tika prezentēta un stādīta priekšā kā pētījums. Droši vien gribētos, lai tā ir pēdējā reize, kad to sauc par pētījumu.»

Žurnālists Mārtiņš Kļavenieks norāda uz dīvainībām pētījuma veicēju piedāvātajos ieejas kritērijos. Viens no tiem paredzēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāveido arī savs prioritāro sporta veidu saraksts, un piederība tam tiktu vērtēta kā viens no kritērijiem… prioritāro sporta veidu noteikšanā.

Intervija - Mārtiņš Kļavenieks, Latvijas Radio žurnālists

«Tur tāds riņķa dancis, kas noslēdzas ne ar ko. Izglītības un zinātnes ministrija pasūta pētījumu. Pētījums saka, ka ministrijai pašai darbs ir jādara un jānosaka prioritātes. Tas no malas izskatās ja ne absurdi, tad diezgan traģikomiski.»

Ieejas kritēriju mērķis būtu noteikt, kuras federācijas vispār drīkst sākt domāt par pretendēšanu uz valsts finansējumu. Lai kvalificētos, federācijām būtu jāatbilst vismaz diviem ieejas kritērijiem. Sporta federāciju padomes vadītājam Einaram Fogelim ieejas kritēriji šķiet lieki, jo to nestais ietaupījums būtu pārāk neliels, bet aiz borta palikušajām federācijām tās var izrādīties pastāvēšanas beigas.

Intervija - Einars Fogelis, Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs

«Mēs jau pagājušajā rudenī strādājot, tā ka vienojāmies īsti nepalikt pie tā saucamajiem ieejas kritērijiem. Mēs esam veikuši arī konkrētu aprēķinu. Samazinot šo te pavisam nelielo atbalstu virknei federāciju, būtībā tas ieguvums budžetā uz kopējā fona ir ļoti neliels. Procentuāli no mūsu budžeta tie pat nav 3% - 5%.»

Intervija - Kaspars Gorkšs, LKSSA izpilddirektors

«Ja mēs runājam par individuālajiem sporta veidiem, tad tur tas kritēriju izvērtējums ir ļoti sarežģīts, bet katrā ziņā noved pie kāda rezultāta, kur ir iespējams iegūt kādus punktus, tad komandu sportam ir ļoti vienkārši. Ja neesi labāko 50% komandu skaitā pasaulē, tad principā finansējuma kā tāda nemaz nav.»

Mārtiņš Kļavenieks kā ļoti diskutablu atzīmē olimpiskā statusa izcelšanu starp ieejas kritērijiem. Šāda pieeja var izraisīt daudzus kāzusus. Kā piemēru viņš min ātrslidošanu, kurā Haralds Silovs iepriekšējā olimpiāde izcīnīja ceturto vietu, bet faktiski – ir Latvijā vienīgais ātrslidotājs.

Intervija - Mārtiņš Kļavenieks, Latvijas Radio žurnālists

«Tur arī tas absurds rodas, ka viens entuziasts var izcīnīt olimpisko medaļu tīri ar savām darbaspējām un savu neatlaidību daudzu gadu garumā, bet tas jau neparāda to, ka šis sporta veids valstī ir attīstīts un tam ir jādod valsts finansējums lielākā apmērā nekā, piemēram, futbolam.»

Kļavenieks uzsver, ka ne vienmēr olimpiskā medaļa raisa vērā ņemamu rezonansi pasaulē un ir ekonomiski pamatojama. Ekonomisko pienesumu, līdzās masveidībai un starptautiskajiem panākumiem, kā vienu no trim būtiskākajiem aspektiem izceļ arī Kaspars Gabaliņš-Briška.

Intervija - Kaspars Gabaliņš-Briška, Sportistu menedžeris

«Mums ir svarīgi, cik aktīvi strādā federācijas, cik tās ir saimnieciski, ekonomiski pamatotas un cik tās dod atpakaļ sabiedrībai. Tur varētu būt daudz dažādu apakšpunktu, bet viens pavisam noteikti ir privātais kapitāls. Cik uzņēmēji ir gatavi dot konkrētajam sporta veidam, jo uzņēmējs neies mētāties ar savu naudu pa labi, pa kreisi – viņš ļoti mērķtiecīgi, apzināti, pārdomāti ieguldīs savus līdzekļus. Otrs faktors var būt rīkotās starptautiskās sacensības.»

Visi uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji pētījuma veicējus uzteic tikai par vienu lietu. Proti, secinājumu, ka kritērijiem jābūt skaidri nodefinētiem, viegli izmērāmiem un pārbaudāmiem.

© 2022 LSM.LV Jebkādu materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana atļauta tikai ar lsm.lv redakcijas atļauju.
Ziņot par kļūdu: [email protected]