Kas jāmaina Latvijas sportā? - Elites atlētu atbalsta salīdzinājums dažādu valstu vidū

Jau ziņojām, ka Latvijas Olimpiskās vienības atlēti un treneri turpmāk saņems oficiālas algas, nevis ikmēneša pabalstus. Jaunā kārtība palielinās sportistu sociālās garantijas, kā arī sportisti būs aizsargātāki pret negaidītiem lēmumiem ieturēt vai atņemt finansējumu. Latvijas Olimpiskās vienības augstākā – zelta – sastāva dalībnieki turpmāk saņems no 1450 līdz 2000 eiro mēnesī, bet viņu treneri 800 līdz 1850 eiro mēnesī.

Latvijā elites atlētus pēc uzrādītajiem rezultātiem iedala zelta, sudraba un bronzas sastāvos, bet Igaunijā ir četri atbalsta līmeņi. Prestižākā A līmeņa stipendija ir divreiz lielāka par Latvijā piešķirto un variē no 2500 līdz 4000 eiro, bet elites sportistu treneriem pienākas 1800 eiro. A stipendiju saņem daži olimpisko spēļu medaļnieki, kā arī Eiropas čempionātu uzvarētāji. B un C stipendijas Igaunijā ir mazākas, bet jaunajiem atlētiem jeb D līmenim pieejams atbalsts 250 eiro mēnesī. Tomēr Igaunija pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm plāno sašaurināt jaunatnes stipendiātu loku, paaugstinot vecuma cenzu no 14 uz 18 gadiem. Igauņu mērķis ar šo finansējumu jauniešus noturēt profesionālajā sportā arī pēc pilngadības sasniegšanas, kad parasti daudzi beidz profesionāli sportot.

https://www.eok.ee/tippsport/olumpiaettevalmistus#

Tikmēr Lietuvā elites atlētus finansē valsts pārraudzītā Nacionālā sporta aģentūra. 189 sportisti saņem ikmēneša pabalstus amplitūdā no 735 līdz 2793 eiro. Pretstatā Latvijai – Lietuvā teju trešdaļu pabalstu saņem basketbolisti.

Intervija - Mindaugs Špoks, Lietuvas Nacionālās sporta aģentūras direktors

"Mēs sasniedzām vienlīdzību, jo arī viņi ir sportisti. Atlēti var izvēlēties – pieņemt vai attiekties no stipendijas." 

Aģentūrā Basketbola federāciju min kā pozitīvo piemēru privātā finansējuma piesaistē. Sporta federācijām Lietuvā vismaz 5% sava budžeta jāpiesaista no sponsoriem. Vienlaikus aģentūrā uzsver olimpisko medaļu būtisko nozīmi arī federāciju ilgtermiņa plānos.

Intervija - Mindaugs Špoks, Lietuvas Nacionālās sporta aģentūras direktors

"Nākamajā olimpiskajā gadā būs vismaz par 10 līdz 20 procentiem lielākas dotācijas federācijām, tomēr vēlamies precizēt vienu lietu. Piemaksas būs tām federācijām, kuras koncentrējas uz sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, nevis dara tikai ierasto darbu."

Sporta aģentūras direktors atklāj, ka Lietuva, līdzīgi kā Somijā un Nīderlandē, plāno noteikt gada ienākumu slieksni – 200 000 eiro, kuru pārsniedzot, sportisti nevarēs iegūt valsts stipendiju. Šobrīd Nīderlandē vairāk nekā puse elites atlētu saņem valsts ikmēneša stipendiju, kura ir minimālās algas apmērā – līdz 2123 eiro. Toties katrs piektais Nīderlandes vadošais sportists gūst ienākumus arī privātā klubā.

Intervija - Jans Villems van der Roests, Utrehtas Universitātes asociētais profesors

"Ja raugāmies uz finansēm, var redzēt to, ko dēvējam par "globālo sporta medaļu bruņošanās sacensību", kas aizvien pieaug un pieaug. Redzam lielāku konkurenci starp valstīm, un ievērojam, ka šī pieaugošā konkurence ir saistīta ar investīciju kāpumu elites sportā." 

Profesors atzīmē, ka privātais finansējums elites sportā ieņems aizvien lielāku lomu. Vienlaikus pēdējo gadu laikā Nīderlandē uzsākta valstiska iniciatīva, kurā aicina vadošos atlētus rādīt priekšzīmi - viesoties skolās un vadīt iedvesmojošas mācību stundas. Van der Roests piebilst, ka šobrīd valsts joprojām akcentē sporta veidus ar lielāku medaļu gūšanas iespējamību, tomēr notiekot pārvirze sabiedrības labuma virzienā. 

Beļģu pētniece Vērle de Bošere pirms 20 gadiem izveidoja starptautisko tīklu elites sporta pētniecībā, kas ietver vairāk nekā 20 valstis četros kontinentos. Pētniecības galvenais mērķis – uzzināt efektīvākās pieejas panākumu sasniegšanā.

Intervija - Vērle de Bošere, Briseles Brīvās universitātes asociētā profesore

"Starp naudu un medaļām ir tieša saikne - vairāk naudas nozīmē vairāk medaļu. Mums nepatīk to dzirdēt, bet tā ir taisnība. Valstīm ar lielāku finansējumu ir arī vairāk medaļu."

Profesores pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidotais starptautiskais tīkls elites sporta pētniecībā iever vairāk nekā 20 valstis četros kontinentos. Pētījumā secināts, ka, pirmkārt, finansējums nosaka panākumus, taču tos negarantē, otrkārt, valstis ar efektīvu sporta sistēmu dara vairāk ar mazāku finansējumu, treškārt, tautas sporta un talantu attīstības veicināšana ne vienmēr ir īstermiņa prioritātes, bet var sniegt ilgtermiņa konkurētspējas priekšrocības.

https://ussa-my.com/assets/SPLISS_report.pdf (Noslēguma secinājumi atrodami 16. lpp.)

Intervija - Vērle de Bošere, Briseles Brīvās universitātes asociētā profesore

"Ja agrāk valstis domāja, kā mēs varam izcīnīt vairāk medaļu, tad šobrīd valstis domā arī par to, kāpēc mums vajadzētu iegūt vairāk medaļu, kāpēc sabiedrībai ir svarīgi izcīnīt vairāk medaļu?"

Elites sporta attīstībā nozīmīgs stūrakmens ir jaunatnes un tautas sporta sekmēšana. Ja būs masveidība, tad tik un tā parādīsies kāds dārgakmens augstu sasniegumu sportā. Ārzemju pētnieki izsecinājuši, ka olimpiskajā čempionā var īslaicīgi ieguldīt līdzekļus viņa popularitātē, bet ilgtermiņā svarīgi domāt par pēctecību un kopējo ļaužu masu, kas nodarbojas ar sportu. Nīderlandē pa īstam šī atziņa tika iedzīvināta tikai 1995. gadā, kad ātrslidotājs Rintje Ritsma noslēdza līgumu ar privātiem uzņēmumiem, pateicoties ātrslidošanas lielajai popularitātei, un pats labprātīgi atteicās valsts tiešā finansējuma. Latvijas sporta apmērus gan nevar salīdzināt ar Beļģijas un Nīderlandes iespējām, bet arī mūsu vidē ir vairāki spilgti atlēti, kuri iemācījušies pārdot sevi atbalstītājiem un uzrunāt lielas ļaužu masas.

Lai gan privātā sektora finansējums Nīderlandes sportā parādījās jau pagājušā gadsimta 80. gados, tieši 1995. gadā pēc ātrslidotāja Rintjes Ritsmas ierastās sporta struktūras pamešanas un sponsorēšanas līguma noslēgšanas, aizsākās privātā finansējuma popularitāte Nīderlandes sportā.