Kas jāmaina Latvijas sportā? - Nerimst kaislības ap valsts finansējuma sadali sporta federācijām

Latvijas Televīzija vairākkārt vēstījusi par dažādām dīvainībām 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta federācijām. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija savu lēmumu atcēla pat divas reizes. Iemesli – vairākas federācijas bija iesniegušas ļoti apšaubāmas ticamības datus par savu masveidību un aktivitātēm, savukārt ministrija acīmredzami nebija tos pienācīgi pārbaudījusi. Lai arī dīvainību federāciju iesniegtajos un ministrijas publicētajos datos netrūkst joprojām, marta sākumā, ar trešo piegājienu, federācijas tomēr saņēma ministres Andas Čakšas parakstītus lēmumus par finansējuma apjomu. Tie bija papildināti ar piebildi, ka lēmumu par finansējuma sadali federācijas var apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Ja kāda federācija nolems to darīt, tad lietas izskatīšana pirmajā instancē varētu ilgt pat vairākus mēnešus.

Šāda komunikācijas maniere neiedomājama šķiet Somijas Izglītības, kultūras un sporta ministrijas vecākajam padomniekam Kari Niemi Nikkolam. Viņš norāda, ka Somijā ministrija ar federācijām cenšas veidot pozitīvu komunikāciju, jo mērķi ir kopīgi. Somi 2024. gadā 74 atzītajām sporta federācijām atvēlējuši 22,8 miljonus eiro. Atzīto federāciju skaits tur ir mazāks nekā Latvijā, kur ir 95. Tas tāpēc, ka lai tiktu pie valsts finansējuma, Somijas federācijās ir jāietilpst vismaz 30 klubiem un tajos kopsummā jābūt vismaz 1000 sportistiem. Somi plāno šo latiņu celt vēl augstāku. Pašlaik tiek strādāts pie modeļa, ka uz valsts finansējumu varēs pretendēt tikai tās federācijas, kurās būs vismaz 60 juridiskie biedri un 3000 sportisti.

Intervija - Kari Niemi Nikkola, Somijas Izglītības, kultūras un sporta ministrijas vecākais padomnieks

"Cilvēku līdzdalība ir vienīgais valstij faktiski svarīgais kritērijs. Mūsu kā Somijas valsts vienīgā interese sportā ir iesaistīt vairāk cilvēku – jo vairāk aktīvu cilvēku, jo federācija ir noderīgāka un mērķtiecīgāka visai nācijai."

Visi 74 sporta veidi ir sadalīti trīs grozos – lielie sporta veidi, vidējie sporta veidi un mazie sporta veidi. Lielajiem sporta veidiem tiek sadalīti 46% federācijām atvēlētā finansējuma, vidējiem 30%, bet mazajiem – 24%. Lai iekļūtu lielo sporta veidu grupā, individuālajos sporta veidos jābūt vismaz 15 tūkstošiem licencētu sportistu, bet komandu sporta spēlēs – vismaz 50 tūkstošiem aktīvu spēlētāju.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā valsts finansējums federācijām tiek noteikts ar punktu palīdzību, kurus aprēķina pēc federāciju iesniegtajiem datiem. Masveidība sastāda 35% visa vērtējuma. Zīmīgi, ka vērtēta tiek arī katras federācijas finansiālā situācija. Kā skaidro atbildīgās ministrijas pārstāvis Nikkola, tas tāpēc, lai būtu vieglāk novērtēt katra sporta veida mērogu un saprastu, kuras federācijas var iztikt ar mazāku dotāciju, bet kurām to labāk nedot vispār.

Intervija - Kari Niemi Nikkola, Somijas Izglītības, kultūras un sporta ministrijas vecākais padomnieks

"Ja federācija ir tuvu bankrotam, tad mēs kā valsts nedrīkstam dot naudu šādām federācijām. Tāpēc mums ir nepieciešama informācija par federāciju finansiālo situāciju, lai pārliecinātos, ka tās funkcionē atbilstoši."

Tāpat viens no kritērijiem naudas piešķiršanā ir labas pārvaldības principu un antidopinga noteikumu ievērošana. Tā, piemēram, pērn finansējums samazināts Somijas Olimpiskajai komitejai, jo kāds tās darbinieks publiski uzvedies nepieņemami. Tāpat valsts finansējums var tikt samazināts tiem sporta veidiem, kuru treneri neprot uzvesties. Somijā visbiežāk grēkāžu lomā nonākuši vingrošanas un daiļslidošanas treneri. Savukārt biežo antidopinga pārkāpumu dēļ valsts finansējums uz diviem gadiem pilnībā atņemts Somijas Fitnesa asociācijai.

Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā sporta federācijām pērn tika novirzīti nepilni 15 miljoni eiro. Tas ir otrs augstākais rādītājs Baltijā aiz Lietuvas, kas federācijām atvēlē 20 miljonus, bet priekšā Latvijai, kas šogad federācijām sadalījusi 5,4 miljonus eiro. Jāatzīmē gan, ka katrā valstī atšķiras federācijām deleģēto funkciju apjoms.

Igaunijā, piešķirot finansējumu, vērā tiek ņemts sportistu un treneru skaits, rezultāti 4 gadu nogrieznī, sportistu skaits iepriekšējās olimpiskajās spēlēs un labas pārvaldības principu ievērošana. Federācijas, kam ir mazāk par 100 sportistiem, finansējumu saņemt nedrīkst.

Intervija - Polina Tsernjaka, Sporta tiesību eksperte Igaunijā

"Galvenā sistēmas priekšrocība ir tā, ka aktīvākā federācija, kurai ir arī labākie rezultāti, visvairāk sportistu – saņems visvairāk naudu, kas, manuprāt, ir pamatoti."

Latvijas federācijām nosūtītajos lēmumos lasāms, ka vērtēšanas komisiju ministre Anda Čakša izveidojusi vien 15. februārī, lai arī piecpadsmit prioritāri atbalstāmās federācijas un tām atvēlētais finansējums tika prezentēts jau 9. februāra Nacionālās sporta padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa šonedēļ atradās komandējumā ASV. Siliņas preses sekretārs sola, ka atbildes uz Latvijas Televīzijas jautājumiem tiks sniegtas nākamnedēļ.

Jāatzīmē, ka filmēt 9. februāra Nacionālās sporta padomes sēdes gaitu Latvijas Televīzijai tika liegts, lai arī normatīvajos aktos šāds ierobežojums sporta padomes sēdēm nav piemērots. Latvijas Televīzija 14. februārī vērsās ar iesniegumu Nacionālajā sporta padomē, lūdzot šo lēmumu pamatot. Likumā noteiktā mēneša laikā atbilde netika saņemta, tāpēc 15. martā Latvijas Televīzija nosūtīja atkārtotu vēstuli Evikas Siliņas vadītajai Nacionālajai sporta padomei. Atkārtotā atbildes nesniegšanas gadījumā Latvijas Televīzija vērsīsies tiesā.