Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā cīnīties pret lielo dārdzību Latvijas jaunatnes hokejā?
Aizvadītajā pasaules čempionātā hokejā U20 vecuma grupā Latvijas izlase ierindojās labāko astoņu komandu vidū. Taču graujošie zaudējumi pret vairākām favorītēm lieku reizi izcēla lielo plaisu, kas šķir Latviju no hokeja lielvalstīm. Neskatoties uz izcīnītajām bronzas medaļām pieaugušo līmenī, sistemātiskā atpalicība jauno spēlētāju sagatavošanā nekur nav pagaisusi un bez speciāliem atbalsta mehānismiem arī nepazudīs. Latvijas Hokeja federācija atzīst, ka lielākais klupšanas akmens attīstībai ir lielā dārdzība. Piemēram, Rīgā vecāku izdevumi esot ne mazāki par 300 eiro mēnesī, turklāt summā nav ietverta inventāra iegāde, kā arī maksājumi par nometnēm un dalību sacensībās. Kā rezultātā, daudzām latviešu ģimenēm hokejs ir krietni par dārgu.
Intervija - Roberts Pļāvējs, LHF ģenerālsekretārs
"Šī te mēneša maksa par bērnu nodarbošanos ar hokeju ir astronomiski liela. Tā ir izmērāma, bet ir grūti aptverama – kā mūsdienās cilvēki spēj to tādā masveidībā atļauties. Tas ir tas, ko es iepriekš minēju: sava veida fenomens, ko ir grūti izskaidrot. Kā pie visiem šiem apstākļiem mēs esam tur, kur esam, bet laikam tas ir mums asinīs."
Latvijas Televīzija jau iepriekš ir pētījusi bērnu hokeja izmaksas citās Eiropas valstīs, secinot, ka caurmērā tās nekur citur nav tik augstas kā Latvijā. Tam piekrīt arī Pļāvējs, taču norāda, ka Rīgā situācija drīzumā varētu uzlaboties, jo galvaspilsēta solot sākt atbalstīt arī privātos hokeja klubus. Savukārt ārpus Rīgas un Pierīgas izmaksas jau tagad ir piezemētākas. Citā dārgā sporta veidā – tenisā – Latvijas Tenisa savienība iedibinājusi stipendiju programmu, nodrošinot bezmaksas tenisa apguvi vairāk nekā 50 bērniem visā Latvijā. Hokeja federācija šādu soli spert neplāno.
Intervija - Roberts Pļāvējs, LHF ģenerālsekretārs
"Ja mēs runājam tīri par šādu atbalstu, tad šobrīd pie šīs finanšu situācijas, es teiktu, ka tas ir teju neiespējami.
Mums ir jādara viss iespējamais, lai nākotnē – pārskatāmā, tuvā – sporta budžets tiktu palielināts."
Latvijas Hokeja federācijas budžets caurmērā ir nepilni 3 miljoni eiro gadā. Federācija lēš, ka valsts finansējums pastāvīgo programmu realizēšanai sastāda vidēji 15%. Līdzīgas izmaksas bērnu hokeja apguvē ir arī Somijā. Uzrunātie Somijas hokeja eksperti norāda, ka līdz 10 gadu vecumam hokejs izmaksā aptuveni 100 eiro mēnesī, agrīnajos pusaudžu gados tie esot vidēji 200 līdz 250 eiro mēnesī, bet, sākot no 15 gadu vecuma, vecākiem jābūt gataviem tērēt 400 eiro mēnesī, turklāt inventāra iegāde ir katra paša ziņā. Pretēji Latvijai, Somijas jaunatnes hokejā neesot sastopami dažādi ārpus kārtas skaidras naudas maksājumi, tāpēc izmaksas ir viegli paredzamas un caurspīdīgas. Vidējā alga Somijā pēc nodokļu nomaksas ir 2600 eiro, bet arī daudzām somu ģimenēm hokejs ir par dārgu.
Intervija - Pasi Mustonens, Haaga-Helia Lietišķo zinātņu universitātes lektors
"Somijā par hokeju maksā vecāki. Valsts nekādā veidā nav par to atbildīga. Mūsu lielākā problēma ir tā, ka hokejs ir ļoti dārgs un vecākiem ir jāmaksā par bērnu hokeju. Tādējādi, lielās dārdzības dēļ, mēs pazaudējam ļoti daudz potenciālo hokejistu."
Somijas Hokeja asociācijas budžets ir aptuveni 20 miljoni eiro gadā. Valsts finansējums sastāda vien 8%. Pašvaldību loma hokeja sistēmā ir būvēt un apsaimniekot infrastruktūru, taču klubu uzturēšana ir atstāta uzņēmēju un vecāku ziņā. Mustonens skaidro, ka Somijas hokeja sistēma balstās uz uzņēmēju ziedojumiem un ļoti masveidīgu brīvprātīgo darbu. Tam piekrīt arī Jiveskiles Universitātes profesors Sami Koko.
Intervija - Sami Koko, Jiveskiles Universitātes profesors, hokeja treneris
"Brīvprātīgo loma ir fundamentāla, jo bez brīvprātīgajiem treneriem mums nebūtu pašreizējās sistēmas. Arī citi brīvprātīgie, piemēram, vecāki iesaistās pasākumu un sacensību organizēšanā."
Līdz 14 gadu vecumam hokeja apguve Somijā lielā mērā balstās uz brīvprātīgajiem treneriem. Visbiežāk tie ir bērnu vecāki, kā arī bijušie spēlētāji. Profesionālu treneru virsvadībā nopietnāks darbs sākas vien 15 gadu vecumā, kā rezultātā ievērojami aug arī vecāku izmaksas. Lai hokeju padarītu pieejamāku, kopš 2011. gada Somijā tiek īstenota speciāla programma, kuras ietvaros atbalsta maksājumus saņem tās ģimenes, kam hokejs ir par dārgu. 12 gadu laikā šādus atbalsta maksājumus saņēmuši nepilni 12 tūkstoši jauno spēlētāju. Programma tiek īstenota bez valsts finansējuma. Budžetu veido uzņēmēju un privātpersonu ziedojumi, to vākšanai tiek organizētas speciālas kampaņas. Tāpat programmai tiek novirzīta arī gūtā peļņa no pasaules čempionātu rīkošanas. Lai arī tiešā veidā Somijas valdība nav dāsna hokeja finansētāja, tās lēmumi devuši iespēju federācijai naudu nopelnīt pašai. Piemēram, pasaules čempionātā hokejā biļešu tirdzniecībai netika piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi, divus gadus pēc kārtas rīkojot pasaules čempionātus, federācija nopelnījusi 23 miljonus eiro.
Par godu bronzas medaļu izcīnīšanai pasaules čempionātā, Latvijas valdība jaunatnes hokeja attīstībai piešķīra 376 tūkstošus eiro. Tā bija vienreizēja dotācija. Nodokļu eksperti jau gadiem aicinājuši politiķus jaunatnes sporta veicināšanai ieviest speciālus nodokļu mehānismus, kas mazinātu atkarību no valsts budžeta dotācijām jeb politiskiem lēmumiem. Līdz šim priekšlikumi tā arī nav atraduši ceļu līdz politiķu dienaskārtībai un valdības līmenī nav skatīti.
