Kas jāmaina Latvijas sportā? - Cīņa par varu LOK: favorītos Lazdiņš, Keselis un tukša aploksne

4. jūnijā Latvijas Olimpiskā komiteja vēlēs savu jauno vadību. Šonedēļ noslēdzās kandidātu izvirzīšana. Uz pašu iekārojamāko – prezidenta – posteni federācijas izvirzījušas piecus kandidātus: Saeimas deputātu un bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo drošībnieku un Handbola federācijas viceprezidentu Raimondu Lazdiņu, uzņēmēju un Hokeja federācijas viceprezidentu Viesturu Koziolu, finansistu un Vieglatlētikas savienības prezidentu Arni Lagzdiņu, kā arī uzņēmēju un Latvijas Burāšanas savienības goda prezidentu Ansi Dāli.

Savukārt uz ģenerālsekretāra posteni izvirzīti pašreizējais amata ieņēmējs Kārlis Lejnieks, Latvijas Olimpiskās komitejas juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis, bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs, bijušais Latvijas Basketbola savienības 3x3 basketbola koordinators Nauris Metnieks un, tāpat kā uz prezidenta krēslu, Raimonds Lazdiņš.

Latvijas Televīzija aptaujāja lielu daļu olimpisko federāciju vadītāju, aicinot atklāt, par kuriem kandidātiem tie pašlaik sliecas balsot. Ne visi savu izvēli atklāja, taču kā favorīts šobrīd iezīmējas Raimonds Lazdiņš, viņam seko Jānis Reirs, bet kā trešā populārākā izvēle izskan demonstratīva balsošana ar tukšu aploksni.

Aptaujā par ģenerālsekretāru kā favorīts izvirzījies Raitis Keselis, kuram sīvāko konkurenci šobrīd sastāda tukša aploksne. Aiz tās pašlaik ierindojas Kārlis Lejnieks un Vladimirs Šteinbergs. Sporta federāciju vadītāji savu nodomu nebalsot par nevienu kandidātu skaidro ar absurdo vēlēšanu sasaukšanas procesu un vērā ņemamu kandidātu neesamību.

Jāatzīmē, ka pirms balsojuma par prezidentu un ģenerālsekretāru vispirms tiks ievēlēti LOK individuālie biedri, kuri tādējādi arī iegūs balstiesības. To skaits nevar pārsniegt 32. Ņemot vērā, ka katrai no 39 olimpiskajām federācijām ir divas balsis, tad kopējais vēlētāju loks pārsniegs 100 cilvēkus.

Tieši balsojums par individuālajiem biedriem lielā mērā izšķirs vēlēšanu rezultātu, jo parādīs, cik labi kandidāti ir paveikuši savu mājasdarbu, lai sarunātu balsis sev vēlamajiem individuālajiem biedriem.

Pieņemot, ka tukšās aploksnes beigās tomēr būs maz un vēlēšanas būs uzskatāmas par notikušām, kā favorīti uz prezidenta krēslu iezīmējas divi kandidāti – Raimonds Lazdiņš un Jānis Reirs.

Ap Lazdiņu lielākoties ir pulcējušies masveidības ziņā mazie un vidējie sporta veidi, kuru galvenais mērķis ir nepieļaut lielo sporta veidu diktātu nozares politikas veidošanā. Tāpat daļa Lazdiņa elektorāta viņu atbalsta tāpēc, lai nepieļautu Reira nākšanu pie varas, kas nozīmētu pilnīgu sporta nozares nodošanu partijas "Jaunā Vienotība" rokās, kuras deputāts ir Reirs. Jāatzīmē, ka arī par sportu atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārstāv "Jauno Vienotību", tāpat kā Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

Lazdiņu prezidenta amatam izvirzījušas sešpadsmit federācijas, kamēr pārējos kandidātus – pa vienai. Otra galvenā favorīta Jāņa Reira kandidatūra tuvāka ir galvenokārt masveidīgāko sporta veidu federācijām, kuras cer, ka tiks saglabāts kurss uz prioritāro sporta veidu noteikšanu valsts finansējuma sadalē. Šogad Top 15 federācijas saņem ievērojami lielāku valsts finansējumu nekā pārējās astoņdesmit. Reirs aprīļa sākumā kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas prezidentu, taču sporta nozarei tuvāk ir stāvējis kā politiķis, kas gadiem ilgi lēmis par finansējuma piešķiršanu Nacionālajā sporta padomē un valdībā.

Cīņu starp Lazdiņu un Reiru lielā mērā izšķirs doto solījumu spēks, jo Lazdiņa atbalstītāju lokā ir federācijas, kas neslēpj, ka attiecīga piedāvājuma gadījumā būtu ar mieru simpātijas mainīt.

Ne mazāk aizraujošs varētu izvērsties arī ģenerālsekretāra vēlēšanu process. Galvenais favorīts ir LOK jurists Raitis Keselis, kuru organizācijas prezidents Jānis Buks nosauca kā vienu no tiem darbiniekiem, kurus viņam it kā licis atlaist ministres Andas Čakšas padomnieks Raivis Bergs. Pats Bergs gan to noliedz, turklāt Keselis atlaists nemaz netika. Pēc Buka teiktā, konteksts iespējamām antipātijām ir Keseļa uzvara konkursā uz Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora amatu un pārdomāšana pēdējā brīdī, kā rezultātā ministrijai nācās izsludināt jaunu konkursu un vēl uz vairākiem mēnešiem palikt bez sporta departamenta direktora.

Pieņemot, ka tukšā aploksne savas pozīcijas popularitātes rangā līdz vēlēšanām zaudēs, tad no pārējiem Keseļa sāncenšiem vissīvāko pretestību beigās varētu izrādīt Kārlis Lejnieks, kuram atbalsts pēdējā gada laikā ievērojami sarucis, taču joprojām netrūkst ietekmīgu LOK biedru, kas viņu amatā labprāt redzētu arī turpmāk.

Lai arī Latvijas Olimpiskā komiteja pēdējos gados savu ietekmi ir būtiski zaudējusi, tā joprojām pārvalda aktīvus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā – olimpisko centru izskatā. Tādēļ to cilvēku loks, kas palīdz kandidātiem savākt balsis, aizkulisēs ir gana plašs un dažādas sfēras pārstāvošs.