Iekodies. Lībieši

Šī epizode veltīta Latvijas pamattautai – lībiešiem. Par tādiem joprojām sevi dēvē 250 cilvēki. Taču jādomā, ka gandrīz katrā latvietī var būt kāda daļa no lībieša un lībiskā, jo šodien dzirdamā latviešu valoda ir veidojusies lībiešu un seno baltu cilšu – latgaļu, zemgaļu un kuršu – saskarmes rezultātā. Jana un Kozmens dosies uz Lībiešu krastu – skaisto jūras piekrasti, kas stiepjas no Ģipkas līča pusē līdz Ovišiem dižjūras malā. 14 ciemi, kur vēl 19. gadsimtā lībiski runāja ap 3000 cilvēku. Tagad šajā senajā valodā var sazināties ap 30, bet lībieši nepadodas. Viņi rīko vasaras skolas bērniem, lībiešu svētkus Mazirbē, sanāk kopā un dzied. Janu pie sevis Kolkas Ūšos uzņems Dženeta, ierādot sklandu raušu gatavošanas pamatus un kopā cepot ziv’ un vārot "rūšus". Kad vēders pilns, viņa dosies uz Mazirbes baznīcu iepazīt vietu, kur tika dibināta Līvu savienība, un satikt Teiksmu, kurai pūrā daudzi jo daudzi stāsti un teikas par lībiešu dzīvi šajā pusē. Kozmens brauks jūrā iepazīt tradiconālo lībiešu nodarbi – zvejniecību un dosies uz Dundagu satikt lībieti Zoju Sīli. Neviens nezina tik daudz par tautastērpu un lībiešu tradīcijām kā Zoja. Viņi kopā rekonstruēs teju 200 gadus vecu akvareli, kur redzama lībiešu līgava ceļā no baznīcas. Vakarpusē abi satiks lībiešu ansambļa "Laula" sievas, lai jūras krastā ieskandinātu lībiešu tautasdziesmu.