Daudz laimes, jubilār! Dailes teātra aktrise Olga Dreģe
“Olga Dreģe ir aktrise, kas sevī iemieso izcilā fantasta, režisora inscenētāja Eduarda Smiļģa skatuves ideālu “skaidrība, vienkāršība, kaislība”. Un, protams, skaistumu un sievišķību,” tā stāstu par tautā iemīļoto aktrisi uzsāk raidījums “Daudz laimes, jubilār!”.
Olga ir fenomenāla savā spējā atdzimt no jauna un nenovecot. Lai arī sejā ir kāda lieka krunka, to nejūt, kad viņa runā, jo viņa to dara tik aizrautīgi. Arī viņas savāktība, apburošie tērpi un šarms neļauj noticēt, ka šī ir jau 61. sezona Dailes teātrī. “Man visu mūžu ir tas pats drēbju izmērs, kas jaunībā!” nosmej Dreģe pati, un šķiet, ka viņas joprojām skaistie sejas panti staro. Allaž viņai ir ko teikt un ko aizraujošu stāstīt. Ne velti arī šajā jubilejā māksliniece skatītājus atkal pārsteidz ar jaunu izrādi. “Man galvā ir tūkstošiem dzejoļu,” saka Dreģe. “Es varētu runāt tikai dzejā vien!” viņa smejas. Kopā ar savu studiju biedreni no Dailes 3. studijas laikiem Lidiju Pupuri Jura Vaivoda muzikālajā aranžējumā māksliniece sagatavojusi dzejas izrādi par godu nu jau saviem 85.
Par Olgu ir ļoti daudz, ko stāstīt. Viņa ir tik koša un spilgta, ka pelēkie toņi nudien nav viņas gaumē. “Pat pelēko peli izrādē “Īkstīte” savulaik viņa nospēlēja krāšņu kā karalieni,” smejas Juris Vaivods, Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs. “Un, protams, Olgas unikālā balss – viņas diapozons aptver četras oktāvas: no samtainajiem zemajiem toņiem, ko Dreģe savulaik izcili atklāja Zāras Leanderes lomā, līdz vokālajām “augšām”, ko viņa paņem ar lielu uzmanību.” Jura Vaivoda domai piekrīt kora “Balsis” vadītājs, diriģents Ints Teterovskis, kuru ar Olgu saista arī ģimeniskas saites: “Mūsu mammas, abas Olgas būdamas, savulaik sēdēja vienā solā Madonas rajona Sarkaņu skolā. Mana mamma diemžēl vairs nav šajā saulē, tad es Olgu uztveru kā savu otru mammu. Un ir prieks, ka varam tikties, jo savulaik “Balsīs” dziedāja Zane, Olgas meita, kura te sapazinās ar savu tagadējo vīru Gunti. Un tagad esmu viņu dēla un Olgas mazdēla Justa krusttēvs!” atklāj Ints.
Olga pati, teātrī noslogota māksliniece būdama, allaž ir ilgojusies pēc ģimenes siltuma un prot to veidot ar lielu sirsnību. Jau no agras mazdēla bērnības viņa adījusi Justam zeķītes un vestes, skrējusi pretī uz skolu, un Latvijas Televīzijas arhīva materiāli atklāj daudz skaistu kopā pavadītu mirkļu: gan galda spēles spēlējot, gan par dzīvi runājot, gan bērnu atrakciju parkā, kur Olga arī savos cienījamos gados labprāt izmēģina šūpoles un katrā gadījumā nebūs no vecmāmiņām, kas baidās par katru maza bērna soli drošības apsvērumu dēļ.
Raidījumā būs daudz stāstu arī no Olgas bērnības, viņas jaunības versmainās vēlmes uzkāpt katrā kokā, aizrautībā staigāt uz rokām un šūpoties “līdz debesīm”, kā arī par viņas lielo māsu un brāļu pulku, brīnišķīgo piedzimšanu un ģimenisko muzicēšanu.