Kas jāmaina Latvijas sportā? - 2022. gada pieci nozīmīgākie temati
“Kas jāmaina Latvijas sportā?” radošā komanda iekšējā balsojuma rezultātā noteikusi 2022. gada piecus nozīmīgākos atspoguļotos tematus. 5. vietā ierindojusies risinājumu meklēšana Latvijas hokeja sabiedrības spriestspējas celšanai.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pavasarī tika veikti grozījumi Sporta likumā. Ar likuma spēku Latvijas sporta darbiniekiem tika aizliegts startēt Krievijas un Baltkrievijas rīkotajās sacensībās, strādāt to sporta struktūrās.
Vairākiem Latvijas vadošajiem hokejistiem un treneriem kārdinājums pelnīt rubļus bija pārāk liels. Citos sporta veidos tas nebija tik izteikti novērojams, liekot uzdot jautājumus par hokeja sabiedrības tikumiem.
Intervija - Armands Puče, žurnālists (03.09.2022)
“Vecākam ir liels risks nonākt apstākļos, kuros viņš nodod savu bērnu aprobežotā vidē. Tādā pliekanā, nepateicīgā, kurā tiražē stūrgalvīgus muļķus. Un tā ir liela nelaime.”
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas nolikumā ir punkts, kas aizliedz nesekmīgajiem skolēniem startēt finālsacensībās. Hokejā nekā tāda nav, un Latvijas Hokeja federācija arī nepauda gatavību tādu ieviest.
4. vietu ieņem Jura Savicka izolēšana no Latvijas sporta. Grozījumi Sporta likumā vispirms no KHL aprites izslēdza Rīgas “Dinamo” komandu, kurā viņš bija padomes priekšsēdētājs. Vēlāk Savickim nācās atstāt arī Latvijas Tenisa savienības prezidenta amatu. Likumā tika iestrādāti nosacījumi, ka sporta federāciju izpildvarā nevar būt cilvēki, kuri sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Grozījumi sporta kuluāros ieguva palamu “Savicka likums”, jo vienīgais cilvēks, kuram amats bija jāatstāj, izrādījās tieši Savickis.
Vēl maijā viņš lika noprast, ka prezidenta posteni varētu pārņemt kāda viņa uzticības persona, jo cilvēki jau paši piesakoties.
Intervija - Juris Savickis, bijušais LTS prezidents (07.05.2022)
“Jā, cilvēki ir izrādījuši interesi, man par to liels prieks, jo viņi sāka ar jautājumu: Juri, kā tev palīdzēt? Apmēram tā tas sākās. Kopā domāsim.”
Varas pārmantošana gan izpalika. Daudziem par lielu pārsteigumu, savu kandidatūru prezidenta amatam izvirzīja tenisists Ernests Gulbis, kurš ieguva tenisa sabiedrības vairākuma atbalstu un nokomplektēja jaunu vadības komandu.
Topa trešajā vietā ielauzies pavisam svaigs temats – ikgadējā valsts uzņēmuma Latvijas Valsts meži ziedojumu sadale sportam. Īpašu uzmanību piesaistīja mērķziedojumu sadale, jo par to nelēma Nacionālā sporta padome. Kurš lēma, tā arī netapa skaidrs.
Citāts - Inga Kalna, LVM pārstāve
“Šajā jautājumā jāvēršas pie Nacionālās sporta padomes un pie LVM akcionāra - Zemkopības ministrijas. Šīs organizācijas ir tās, kas lemj par iespējamo ziedojuma apmēru un iespējamo ziedojuma sadalījumu.”
Intervija - Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs (09.12.2022)
“Kas ir svērēji šiem mērķziedojumiem?
Latvijas Valsts meži. Vai mēs varam apmierināt, vai ne.
Tad kam man jāuzdod jautājums?
Latvijas Valsts mežu valdei, padomei.
Jo viņi sūta pie jums.
Nu, ļoti labi! Tad ļoti veiksmīgā brīdī esmu nokļuvis amatā. Žēl, ka ar tādām negatīvām emocijām par to, cik daudz mēs spējām atļauties. Tad būs man iespēja izteikt savu viedokli uz nākamo gadu.”
Dāsnus mērķziedojumus pusotra miljona apmērā sadalīja vien septiņas sporta organizācijas. Zemkopības ministrija klāstīja, ka nauda piešķirta visiem, kas prasīja, un tieši tik, cik prasīja. Pēc sižeta vairāku sporta federāciju vadītāji pauda gatavību ar ziedojumu lūgumiem 2023. gadam startēt jau janvārī.
Otrajā vietā temats par vecāku ambīcijām bērnu sportā. Attiecību trijstūrī treneris, bērna vecāki, jaunais sportists kritiskais elements ir tieši vecāki. Pārlieku fanātiski un uz rezultātu orientēti vecāki var izraisīt neatgriezeniskas sekas savu bērnu psihē.
Intervija - Jurita Smiltiņa, sporta psiholoģe (19.11.2022)
“Var teikt, visos sporta veidos ir šādi vecāki. Ir bērni, kuri cieš no šiem vecākiem. Ir treneri, kuri ir bezpalīdzīgi. Kuri man pat zvana un prasa: ko darīt?”
Secinājām, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc problēma netiek izskausta, ir neziņošana institūcijām. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz vecākiem atbildību arī par emocionālo vardarbību.
Un topa pirmajā vietā tēma, ar kuru atklājām rudens sezonu. Profesionālu sportistu mentālā veselība un veiksmīga iekļaušanās sabiedrībā pēc karjeras beigām. Traģiskie notikumi ar futbolistu Andreju Rubinu kalpoja par iemeslu ar saviem stāstiem dalīties arī citiem Latvijas vadošajiem sportistiem.
Intervija - Kaspars Saulietis, bijušais hokejists (20.08.2022)
“Tu sevi tajā brīdī tik traki iznīcini. Lieto nereāli daudz alkohola, narkotiku. Sēdi telpās – neej ārā, nestaigā. Neko nedari. Visu laiku eksistē. Vienā brīdī var būt par daudz – sirds apstājas, un tādēļ aizej mūžībā.”
Intervija - Kristaps Janičenoks, bijušais basketbolists (20.08.2022)
“Profesionālie sportisti nav tik advancēti, izglītoti, zinoši, bet – tam ir izskaidrojums. Tie ir tie divi treniņi dienā, tā ir tā diendusa un tur vēl nakts režīms jāņem vērā. Tev nav laika to darīt.”
2023. gads sola jaunus izaicinājumus, līdz ar to – jaunus kutelīgus tematus, kurus pētīt. Arī nākamgad turpināsim meklēt atbildes uz jautājumu – kas jāmaina Latvijas sportā?
