Kas jāmaina Latvijas sportā? - 2022. gada lielākie izaicinājumi Latvijas sportā
Izaicinājumi, ar kuriem 2022. gadā saskarsies Latvijas sports, būtiski neatšķirsies no pērnajiem.
BĒRNU SPORTA NODROŠINĀŠANA TELPĀS
Karstākais jautājums joprojām solās būt bērnu sportam piemērotie ierobežojumi. Epidemiologu prognozes turpmākajiem mēnešiem nav iepriecinošas. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz regulējumu, kādā būs pieļaujama bērnu sporta apguve. 2021. gadā bērnu treniņi galvenokārt notika ārā, un tas nav palicis bez sekām. Daudzi bērni sportu ir pametuši, daudziem sākušās psiholoģiska rakstura problēmas, ambiciozākā daļa devusies prom no Latvijas. Tāpat smagi ir cietis arī iemaņu apguves līmenis. Latvijas sportā ir ienākusi vesela paaudze, kas divu gadu laikā tā arī nav piedalījusies teju nevienās sacensībās. Vēl viens šāds gads var novest pie neprognozējamām sekām, jo vecāku aizkaitinājums 2021. gada nogalē jau bija sasniedzis galējo vārīšanās temperatūru.
ĒNU EKONOMIKA BĒRNU SPORTĀ
Vēl viens pārbaudījums Latvijas bērnu un jaunatnes sporta sistēmai solās būt to defektu novēršana, kas izgaismojās Latvijas Televīzijas kampaņā “Bērnu sporta uzrēķini”. Lielā ēnu ekonomika sporta apguves procesa nodrošināšanā veidojas dažādu iemeslu dēļ. Sporta skolas vēlētos lielāku atbalstu no valsts, savukārt valsts vēlētos no sporta skolām sagaidīt godīgākus datus par audzēkņu skaitu un nostrādātajām stundām. Pa vidu iejaukti treneri, kuri savas dzīves kvalitātes uzlabošanai reizēm izdomā radošas metodes, par kurām paši nejūtas ērti. Izglītības un zinātnes ministrija apsver ideju aktīvāk bērnu sporta finansēšanā iesaistīt federācijas, kā pienākumu uzliekot noteiktu procentu valsts finansējuma tērēt tikai un vienīgi bērnu un jauniešu sportam. Federācijas pašlaik spēlē minimālu lomu bērnu sporta pieejamības veicināšanā, un tas būs liels izaicinājums – šo situāciju mainīt.
OLIMPISKĀS SPĒLES PEKINĀ
Būtisks sporta sistēmas atskaites punkts februārī būs ziemas olimpiskās spēles Ķīnā. Olimpiskajās disciplīnās tas būs četrgades eksāmens tam, cik mūsu sportisti ir konkurētspējīgi pasaules mērogā katrā disciplīnā un cik valstij ir izmaksājusi katra sportista sagatavošana četru gadu griezumā. Jau ierasti lielākās medaļu cerības tiek saistītas ar ledus trases disciplīnām – bobsleju, skeletonu un kamaniņu sportu. Tomēr medaļu daudzums nedrīkst būt kā vienīgais kritērijs, vērtējot to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs bijis Latvijas delegācijas starts. Svarīgam kritērijam rezultātu izvērtēšanai vajadzētu būt arī katra sporta veida attīstības dinamikai vismaz pēdējo trīs olimpisko ciklu ietvaros. Atsevišķās šobrīd veiksmīgās disciplīnās ir bažas, ka turpinājums varētu būt gaužām pieticīgs vai pat – nebūt vispār…
PRIORITĀRO SPORTA VEIDU NOTEIKŠANA
Olimpiskais fons novedīs pie nākamā izaicinājuma. Jau kopš 2019. gada norit darbs pie valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanas. 2021. gadā šis process bija gaužām kluss un pat traģikomisks. Gada sākumā tika sagaidīts pusgadu tapušais reklāmas aģentūras “Mindshare” pētījums uz 10 lapām, kas neatbilda izvirzītajiem uzdevumiem un nekādas būtiskas atbildes nesniedza. Pēc pētījuma saņemšanas gandrīz gadu prioritāro sporta veidu noteikšanā ir bijis klusums. Pēc olimpiskajām spēlēm Pekinā būtu vērtīgi vēlreiz pie šā jautājuma atgriezties un beidzot pieņemt arī kādus drosmīgus lēmumus.
NAUDAS BALVAS PAR IZCILIEM SASNIEGUMIEM
Drosmīgi lēmumi tiks gaidīti arī sportistu sasniegumu izvērtēšanā un apbalvošanā. Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies mainīt kārtību, kādā valsts finansiāli pasakās par izciliem sasniegumiem sportā. Pašlaik prēmējamo sportistu saraksts ir liels, taču paši skaļākie vārdi Latvijas sportā uz šīm naudas balvām nemaz nevar pretendēt, kas liek uzdot jautājumu – kā mērīt izcilību? Par sportu atbildīgā ministre Anita Muižniece sola izmaiņas, taču to iespējamais saturs šobrīd ir miglā tīts.
KĀDUS SPORTA PASĀKUMUS FINANSĒT?
Pandēmijas laiks vēl vairāk saasinājis diskusijas par to, kādiem sporta pasākumiem būtu jāpiešķir valsts līdzfinansējums un kādiem – nebūtu. Jau pavasarī vēstījām, ka, piemēram, tādiem nozīmīgu starptautisku pasākumu organizatoriem kā Aigaram Nordam maratonā un Raimondam Zepam boksā nav izprotama kārtība, kādā piesaistīt valsts līdzfinansējumu. Savukārt citi pasākumu organizatori taciņu pēc valsts budžeta ieminuši kā lielceļu. Pasākumu atcelšana un pārcelšana pandēmijas dēļ ir nozīmīgs papildus arguments tam, lai valsts 2022. gadā pārskatītu kārtību, kādā tā piešķir finansiālu atbalstu nozīmīgu sporta pasākumu norisei. Piemēram, pērn kā viens no kritērijiem bija arī tas, vai pasākuma programmiņa ir drukāta tipogrāfijā vai vienkārši kopēta uz printera.
2022. gads Latvijas sportam solās būt sarežģīts, taču laicīgi un apdomīgi lēmumi to var ievadīt ļoti auglīgā gultnē. Bieži vien nenovērtēts mazo valstu pluss ir tas, ka ātri iespējams īstenot nozīmīgas pārmaiņas.
