Kas jāmaina Latvijas sportā? - Lietuvieši sportam novirza daļu savu nodokļu. Latvijā to neplāno ieviest

Lietuvieši, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, var izvēlēties 1,2% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa novirzīt pašu izvēlētām sabiedriskajām organizācijām. Tas ir labs veids kā atbalstīt, piemēram, savu mīļāko sporta komandu vai arī jauniešu klubu, kurā trenējas atvases.

Intervija - Rūta Bilkštīte, Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre

"Cilvēkiem ir iespēja būt kā mazām Finanšu ministrijām, jo nodokļu novirzīšana ir šīs ministrijas darbs – lemt, kur izlietot iekasētos nodokļus, tādēļ cilvēkiem sniedzam iespēju lemt, kur nonāk daļa no nodokļiem."

Ik gadu šādi, pēc iedzīvotāju ieskatiem, tiek sadalīti 29 miljoni eiro. Sistēma ir gaužām vienkārša: elektroniskajā deklarēšanās sistēma atliek vien sākt ievadīt organizācijas nosaukumu, kad jau pusceļā sistēma to piedāvā automātiski un ar pāris klikšķiem lieta darīta.

Intervija - Rūta Bilkštīte, Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre

"Vienlaikus svarīgi minēt, ka, piemēram, 1,2% ir iespējams sadalīt, lai nebūtu visa summa jāziedo vienai bezpeļņas organizācijai. Iespējams ziedot arī bērnudārzam, jogas studijai vai sporta klubam – tas ir katra paša ziņā."

Sporta klubi sapratuši, ka šāda nodokļu sistēma ir ļoti labs veids, kā papildināt savu budžetu, tāpēc ļoti aktīvi strādā gan pie jaunu biedru, gan līdzjutēju piesaistes. Kā skaidro Lietuvas Finanšu ministrija, tas arī bijis viens no šādas nodokļu sistēmas mērķiem – likt organizācijām vairāk iespringt un ar labi padarītu darbu pacīnīties par cilvēku labvēlību.

Intervija - Rūta Bilkštīte, Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre

"Domāju, ka tā ir lieliska iespēja visām bezpeļņas organizācijām parādīt savas aktivitātes, jo tās ir atvērtā tirgū. Organizācijām jārāda savs darbs, kā arī ziedojumu izlietojums."

Latvija aizgūt šādu praksi neplāno. Finanšu ministrija gan norāda, ka ziedotājiem savi atvieglojumi jau ir.

Intervija - Astra Kaļāne, FM tiešo nodokļu departamenta direktore

"Fiziskām personām, veicot ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām, mums ir paredzēts, ka līdz 600 eiro, persona ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām taksācijas gadā, drīkst atzīt šos izdevumus par tādiem, kas ir attaisnotie izdevumi un iekļaut deklarācijā, un atgūt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji par to, ka apliekamais ienākums ir pietiekami liels un nodoklis tajā konkrētajā periodā ir samaksāts noteiktā apmērā."

Finanšu ministrija uzskata, ka salīdzinājums ar Lietuvu drīzāk ir filozofisks, jo Latvijā uzsvars likts uz to, ka privātpersonas pašas izlemj, kādu summu ziedot, un tad to vēlāk deklarē, nevis uz automātiska procenta iestrādāšanu deklarēšanās sistēmā. Ministrija pasvītro arī nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, tai skaitā – sporta organizācijām.

Intervija - Astra Kaļāne, FM tiešo nodokļu departamenta direktore

"Juridiskās personas var ziedot, tad kad sadala dividendes un aprēķina uzņēmuma ienākumu nodokli, viņas var ziedot tādā apmērā, ka samazina nodokli pat par 85% no ziedotās summas un šis apmērs varētu būt līdz 30% no aprēķinātā nodokļa. Tā ir ļoti liela atbalsta intensitāte tieši juridiskajām personām."

Kopš 2018. gadā īstenotās nodokļu reformas ziedojumu apmērs sportam ir ievērojami sarucis. Uzņēmējiem ir dota iespēja nemaksāt uzņēmuma ienākumu nodokli, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, kā rezultātā uzņēmēji sportam nolemj ziedot ievērojami retāk. Sporta federāciju vadītāji jau gadiem aicina izstrādāt tādu nodokļu politiku, lai uzņēmējiem būtu lielāka interese ziedot sportam. Finanšu ministrija strādā pie jaunām nodokļu politikas pamatnostādnēm, taču pašlaik neplāno pacelt attaisnoto izdevumu slieksni un neplāno izstrādāt arī konkrētus priekšlikumus sporta atbalstam. Lai ministrijas domas, iespējams, mainītu, sporta nozarei būtu daudz skaļāk un konkrētāk jāformulē savas vajadzības un pašai jāizstrādā priekšlikumi. Pagaidām tas netiek darīts.