Kas jāmaina Latvijas sportā? - Pielāgotajam sportam skolās pievērsīs pastiprinātu uzmanību

Sanija Smildziņa pēc nonākšanas ratiņkrēslā savulaik bija spiesta pamest Rīgas 1. ģimnāziju, jo tā tobrīd nebija pilnībā pielāgota. Pat vēlāk nonākot cilvēkiem ar invaliditāti daļēji pielāgotā 66. vidusskolā, cilvēki ratiņkrēslos sporta stundas neapmeklēja, jo sporta zāle bija pieejama tikai ar ļoti lēna pacēlēja palīdzību, uz kuru bijis jāgaida rindā. Bērnu ar invaliditāti integrēšana sporta stundās Latvijā līdz šim bijusi neveikla tēma. 

Intervija - Sanija Smildziņa, Norvēģijas čempione ratiņregbijā

Par to pārāk netiek domāts. Drīzāk – ja jau tiec skolā iekšā, tas jau ir milzīgs sasniegums, par ko jābūt pateicīgam. Par sportošanu principā vari aizmirst.” 

Reālā situācija bieži vien ļoti kontrastē ar likumdošanā paredzēto. Piemēram, Sporta likuma 3. pantā uzsvērts, ka sporta jomā jāievēro vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu.

Sporta likums

3.pants. Sporta jomā ievērojamie pamatprincipi

Sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas nodarboties ar sportu ikvienam, tajā skaitā personām ar kustību traucējumiem. Saskaņā ar Sporta likuma 4. panta 2. daļu izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

Sporta likums

4.pants. Sports izglītības iestādēs

(2) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

Valsts izglītības satura centra projekts “Skola2030” veltīts jauna – kompetencēs – balstīta izglītības satura ieviešanai. Mācību priekšmetam “Sports un veselība” vajadzētu atšķirties ne tikai ar nosaukumu, bet arī jaunām vēsmām. 

Intervija - Inese Bautre, Skola2030 eksperte

Mūsu akcents ir tieši tas, ka sporta stunda ir katram bērnam. Nevis bērnu pielāgojam fiziskai aktivitātei, bet fizisku aktivitāti pielāgojam katram bērnam.” 

Tāpat jāatsakās arī no bērnu salīdzināšanas un sarindošanas pēc uzrādītā rezultāta. Tieši tas daudziem, ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējiem, nosit vēlmi apmeklēt sporta stundas. Inese Bautre uzsver, ka atslēgas figūras šo nosacījumu izpildē būs sporta skolotāji. 

Intervija - Inese Bautre, Skola2030 eksperte

Mēs nevērtējam sasniegumus – vērtējam bērna sniegumu. Arī vērtēšanas kritērijos ir norādīts, ka vērtējam katra bērna individuālo attīstības dinamiku, nevis vadāmies pēc kādas vienādas normas, kas visiem bērniem ir jāizpilda.” 

Intervija - Gunta Falka, Rīgas Angļu ģimnāzijas sporta skolotāja

Varbūt, ka esam skatījušies mazliet šaurāk, bet, pateicoties jaunajai pieejai un saturam, mums paveras brīnišķīga iespēja skatīties daudz plašāk.”

Gunta Falka norāda, ka renovētās skolās vairs nevajadzētu būt problēmām ar vides pieejamību. Tādā gadījumā visu bērnu iesaistīšana sporta stundās jau ir katra skolotāja talanta jautājums. 

Tomēr – pat ja vispārizglītojošajās skolās sporta stundas kļūs arvien pieejamākas bērniem ar kustību traucējumiem, pat ja viņi sportu sāks pieņemt kā dzīvesveidu, jauni motivāciju kavējoši faktori viņus var sagaidīt jau nākamajā dzīves posmā. Kā tas ir Sanijai Smildziņai Latvijas Universitātē. 

Intervija - Sanija Smildziņa, Norvēģijas čempione ratiņregbijā

Es mācos tajā ēkā, kas ir Raiņa bulvārī. Lai tiktu iekšā, man ir jāzvana apsargam pa telefonu, ka viņš man atnāk pretī. Tad ielaiž pa sānu vārtiem. Viņš man palīdz nobraukt lejā pa stāvu kalnu, kas ziemā ir apledojis. Tad es tieku iekšā. Iekšā it kā ir lifts, ar kuru var tikt uz dažiem stāviem, bet ne visiem. Uz aktu zāli tikt nevar. Es saprotu, ka sports tur nebūs prioritāte, tāpēc es neiespringstu uz to.” 

Sports cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā attīstās visai savdabīgi. No vienas puses, sekmīgākie paralimpieši var lepoties ar grūti aptveramām naudas balvām no valsts, pat simtos tūkstošu mērāmām. No otras puses, cilvēkam ar invaliditāti, kurš vēlas mērķtiecīgāk pasportot, šķēršļu mēdz būt vairāk nekā iespēju. Tas vedina domāt, ka pielāgotā sporta piramīda Latvijā apgriezta otrādi un nostādīta uz spices.