Kas jāmaina Latvijas sportā - Latvijā drastiski ierobežojumi bērnu sportam

Jau otro gadu bērnu sporta apguvi nopietni kavē valdības noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi. Lai arī bērnu un jauniešu sports kā prioritārs tiek izcelts ne tikai amatpersonu runās, bet pat Sporta likumā, šā brīža ierobežojumi liecina pretējo. 

Līdz 15. novembrim jebkāda veida klātienes sporta nodarbības bija aizliegtas. Jau vēstījām, ka liela daļa jauno sportistu tādēļ devās uz nometnēm Lietuvā un Igaunijā, bet daļa uz ārzemēm pārcēlās pavisam. Pat 11 – 12 gadus veci bērni, kuru vecāki apzinājās, ka arī pēc 15. novembra nopietna sportošana bērniem līdz 12 gadu vecumam Latvijā nebūs iespējama. 

Tā arī ir noticis. Pašreizējie valdības ierobežojumi paredz, ka jaunieši, kuri vecāki par 12 gadiem, drīkst treniņus iekštelpās aizvadīt tā sauktajā “zaļajā režīmā”. Savukārt bērniem līdz 12 gadiem iespēja sportot iekštelpās paredzēta praktiski netiek, jo vakcinēties viņi nevar pat gribēdami. Kā izņēmums Ministru kabineta rīkojumā norādīts, ka iekštelpās kopā drīkst trenēties klases biedri, bet praksē sporta izglītības iestādes treniņus bērniem līdz 12 gadu vecumam lielākoties rīko ārā. 

Tas rada absurdu situāciju, kad vislielākā smaguma iznešanu sporta nozarē uzliek uz tās vājāko dalībnieku pleciem. 

Izglītības un zinātnes plāno īstenot izmēģinājuma projektus iekštelpu sporta treniņu norisei hokejā, daiļslidošanā un šorttrekā ledus hallēs, kā arī sporta peldēšanā publiskas lietošanas peldbaseinos. Kā sadarbības partneri šādu pilotprojektu izstrādē minētas peldēšanas un hokeja federācijas, taču tās nedēļas sākumā pauda neizpratni par projekta virzību. 

Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents:

Dīvaini ir ar pilotprojektiem, jo par to arī nav īsti daudz informācijas. Pēc ceturtdienas sanāksmes noskaidrojās, ka iespējams tie nenotiks ātrāk par gada beigām vai janvāra sākumu. Absurdi, ja ar to nekas netiks darīts.”

Neizpratni paudušas arī citas federācijas, kuras nesaprot, kāpēc peldēšana un hokejs tik priviliģēti izdalīti ārpus pārējās sporta sabiedrības. No vienas puses, šiem sporta veidiem nepieciešama specifiskāka apjumtā infrastruktūra – ledus halles un baseini. No otras puses, novembra beigās reti kurš sporta veids apgūstams ārā tā, lai nebūtu jāuztraucas par citām veselības problēmām – uz slidenām virsmām gūtiem savainojumiem vai, piemēram, plaušu karsoni. 

No Latvijā praktizētajiem ierobežojumiem bērnu sportam vislielākās ieguvējas ir citas valstis, kas mīkstāku ierobežojumu dēļ Latvijas jaunos sportistus uzņem pie sevis. Jau iepriekš vēstījām, ka par populārāko galamērķi kļuvusi Igaunija. Taču arī otra Baltijas kaimiņvalsts Lietuva ir naska Latvijas jauno sportistu uzņēmēja. 

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija:

Bērniem līdz 16 gadu vecumam šobrīd nav nepieciešams COVID-19 sertifikāts. Pašlaik interešu izglītība klātienē var notikt grupās līdz 30 bērniem. Ja ir nepieciešamība pēc lielākām grupām, tad aktivitātēs var piedalīties tikai tie, kuri ir vakcinēti, pārslimojuši vai regulāri tiek testēti. Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka bērni aktivitātēs piedalās vienas grupas ietvaros, un šīs aktivitātes ir jāorganizē tā, lai bērni nenonāktu kontaktā ar dalībniekiem no citām grupām.

Latvijas un Lietuvas, arī Igaunijas covid-19 saslimšanas rādītāji pēdējos mēnešos ir bijuši līdzīgi ar tendenci pēdējās nedēļās saslimšanai kristies, taču kaimiņvalstu pieeja bērnu sportam ir daudz maigāka, Lietuvā gada sākumā bērnu sports bija pamatīgi ierobežots, bet vēlreiz dienvidu kaimiņi to neuzdrošinās darīt.

Komentāri

Kategorijas