Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā hokeju Latvijā padarīt pieejamāku vidējai ģimenei?

Latvijas hokeja izlases izcīnītas vietas pasaules čempionātos jau 24 gadus ir nemainīgā diapazonā. Konkurence par iekļūšanu labāko astoņniekā šo gadu laikā ir ievērojami augusi. Ar kādiem hokeja sistēmas trumpjiem ir bruņojušās Latvijas tuvākās sāncenses, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta augstākajā divīzijā nemainīgi spēlē kopš 1997. gada. Sākuši ar 7. vietu debijas reizē, Latvijas hokejisti tā arī 24 gadu laikā nav spējuši ierindoties augstāk. Pat vēl vairāk – arvien retākas ir reizes, kad izdodas uzvarēt izlases, kuras pirmajos čempionātos tika uzlūkotas no augšas. Tā, piemēram, Vācija pirmajos divos čempionātos tika sagrauta ar rezultātiem 8:0 un 5:0, bet 2018. gadā vācieši spēlēja olimpisko spēļu finālā.

PČ 1997. gadā Latvija Vācija 8:0
PČ 1998. gadā Latvija Vācija 5:0

Intervija - Peters Brukss, Hokeja eksperts Vācijā

«Manuprāt, vācu hokeja progress nav tik liels kā jums tagad šķiet. Drīzāk komandas rezultātu kāpums ir vairāk saistāms ar postpadomju valstu regresu. Tāds ir mans iespaids. Protams, vācu hokejs pēdējo 20 – 30 gadu laikā ir kļuvis labāks, bet tam nav bijis tāda uzrāviena, kā jums varētu šķist.»

Lai iekļūtu augstākajā divīzijā, 1996. gadā Latvija apsteidza Šveici. 25 gadus vēlāk jāsecina, ka Šveice pa šo laiku jau divas reizes ir kļuvusi par pasaules vicečempioni. Savulaik arī tādas valstis kā Dānija un Norvēģija izlašu līmenī netika uzlūkotas kā līdzvērtīgas sāncenses, bet pēdējo 10 gadu laikā spēku samēri ievērojami izlīdzinājušies. Dānija pēdējos gados var lepoties ar lielāku NHL spēlētāju desantu nekā Latvija, bet Norvēģija pasaules čempionātos spējusi ielauzties arī labāko sešiniekā, kas ne reizi nav izdevies Latvijai. Panākumu atslēga visos gadījumos ir vienkārša: hokeja pieejamība.

Izpētot Vācijas, Šveices, Dānijas un Norvēģijas jaunatnes klubu mājaslapās atrodamo informāciju, jāsecina, ka šajās valstīs vecāku ikmēneša maksājumu summas par treniņiem ir dažu desmitu eiro robežās. Kamēr Rīgā samaksa par treniņiem pirms pandēmijas variēja vidēji no 150 līdz 230 eiro mēnesī, neņemot vērā izmaksas par inventāru, turnīriem, nometnēm.

Intervija - Herberts Vasiļjevs, Hokeja treneris Vācijā

«Tas bērnu klubs tiek atbalstīts no visām pusēm. Tāpēc biedra nauda katram spēlētajam ir mazāka nekā Latvijā, kur nav atbalsta no visām pusēm. Dalības maksa bērniem ir ap 350 – 400 eiro gadā.»

Intervija - Toms Strauss, Hokeja treneris Dānijā

«Tās visas ir pašvaldības un valsts dotācijas. Mums kā klubam šeit, Odensē, ledus stundā izmaksā 2,70 eiro. Tas ir tas, ko mēs maksājam par ledus stundu.»

Ievērojami lētākas ir arī izmaksas par nometnēm, inventāru. Lai arī dzīves dārdzība šajās Eiropas valstīs ir augstāka nekā Latvijā, augstāks ir arī labklājības līmenis. Tas ļauj lielas investīcijas bērnu hokejā veikt pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas halles un tās apdzīvo vietējie klubi. Tikmēr valsts budžeta līdzekļi bērnu un jauniešu hokejā nonāk caur dažādām hokeja federāciju atbalsta programmām.

Intervija - Toms Strauss, Hokeja treneris Dānijā

«Ekipējums ir pieejams principā vienmēr, jo jebkurš bērns, kurš sāk trenēties hokejā, - viņam viss ir pieejams. Viņš ieiet telpā, kurā viņam palīdz izvēlēties inventāru. Tas viss tur jau stāv. Kas atkal nāk kā atsevišķa dotācija gan caur pašvaldību, gan caur federāciju.»

Vēl viena hokeja pieejamības mēraukla ir ledus haļļu skaits. Latvijā līdz pat 90. gadu beigām bija vien divas apjumtas ledus halles. Tagad tādas ir 19, un šādiem būvniecības tempiem pēdējos 20 gados Latvijai turēt līdzi spēj tikai Vācija, kur pa šo laiku uzceltas 19 jaunas arēnas. Piemēram, Šveicē pēdējo 20 gadu laikā uzbūvētas vien četras, kas liecina, ka to skaits jau sen kā ir pietiekams.

Apjumtās ledus arēnas:

  • Vācija 218
  • Šveice 49
  • Norvēģija 49
  • Dānija 27
  • Latvija 19

Reģistrēto hokeja spēlētāju skaitā Latvija no tuvākajām sāncensēm apsteidz tikai Dāniju. Īpaši liela atpalicība no sāncensēm ir vērojama junioru līmenī. Tā, piemēram, Šveicē junioru vecuma hokejistu skaits ir pat deviņas reizes lielāks nekā Latvijā.

Latvijas izlases rezultāti pasaules čempionātos aizvadīto 24 gadu laikā nav piedzīvojuši izaugsmi, taču arī regresu ne. Kas jau ir uzskatāms par panākumu, ņemot vērā to, ka kvantitatīvajos rādītājos Latvija ievērojami atpaliek ne tikai no hokeja lielvalstīm, bet arī tuvākajām sāncensēm.

Taču bez nopietnām valsts un pašvaldību investīcijām hokeja pieejamības veicināšanā esošās pozīcijas būs arvien grūtāk noturēt. Nemaz nerunājot par ambīcijām izcīnīt godalgas. Hokeja apguve Latvijā šobrīd ir viena no dārgākajām visā pasaulē, un šāda situācija ievērojami samazina iespējamību, ka talantīgākie jaunie sportisti kaut reizi dzīvē iekāps slidās.

Komentāri

Kategorijas