Vilcienu sāgā noslēdzies vien jautājums par ES naudu; CAF strīdā interesantākais vēl tikai priekšā

Bēdīgi slavenajā vilcienu iepirkumu sāgā līdz ar mediācijas procesa beigām punkts pielikts vien diskusijām par Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu jauno vilcienu iegādei, taču attiecībā uz pašu iepirkumu un ar spāņu kompāniju CAF parakstīto līgumu interesantākie notikumi vēl visticamākais tikai gaidāmi, tā šovakar secina LTV raidījums “de facto”, analizējot skandalozā iepirkuma gaitu.

Šajā otrdienā, kad valdība lēma par vilcienu iepirkumam paredzētās Eiropas naudas pārdali, par vienu no pēdējā laika nemākulīgāko, politizētāko un nav ko liegt - pieļauts arī korumpētāko nosauktajai vilcienu sāgai bija zīmīga jubileja. Tieši pirms gada šajā dienā – 2012.gada 2.aprīlī toreizējais “Pasažieru vilciena” vadītājs Nils Freivalds parakstīja līgumu ar spāņu CAF par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Tagad pagājušā gada 2.aprīli sauc par iepirkuma melnāko dienu, jo atklājās, ka noslēgtais līgums neatbilda konkursa nolikumā iekļautajam un vienošanās par tā maiņu atbilstoši prasībām un arī valsts interesēm nesekmējās arī pirms Lieldienām beigtajā mediācijas procesā Stokholmā.

VAI CAF SĀGA BEIGUSIES?

Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša. Nebūt ne! Un tā pat nav filozofiska, kā to sauc “Pasažieru vilciena” šefs Artis Birkmanis, sakot,ka “filozofiski jebkuras beigas ir kaut kā jauna sākums. Bet es teiktu, ka viņš ir konkrēti noslēdzies tīri sadaļā iepirkums, iepirkums par Eiropas naudu, jo tā ir pārdalīta, iepirkums ir izbeigts.”

Noslēdzies tiešām ir vien stāsts par par Eiropas naudu līdzfinansētiem jauniem vilcieniem. 100 miljonus latu izlietos sliežu pārmiju rekonstrukcijai, dzelzceļa staciju un peronu modernizācijai. Savukārt stāsta par CAF interesantākais tikai sāksies. Spāņi jau paziņojuši, ka iesnieguši prasību tiesā, kurā mēģinās panākt, lai “Pasažieru vilciens” pilda to, ko apsolījis.

“CAF joprojām uzskata, ka šis līgums ir spēkā, viņš ir bijis pildīts no abām pusēm un līdz ar to šobrīd ir šāda prasība par šī līguma izpildi,” sacīja CAF pārstāvis, advokāts Ivo Klotiņš.

Spāņu trumpis – Freivalda savulaik parakstītais līgums – ja reiz abas puses savu gribu ar parakstiem apliecinājušās uz papīra, tātad nu laiks to sākt pildīt. Tam gan nepiekrīt Birkmanis, norādot, ka “mēs esam skaidri pateikuši, ka tādā redakcijā līgums nav spēkā.”

Birkmanis atsaucas uz pagājušā gada oktobrī spāņiem nosūtīto vēstuli, kurā uzņēmums informēts, ka līgums izbeigts. Kādi tieši parakstītajā dokumentā paredzēti vienošanās izbeigšanas nosacījumi un vai tie neslēpj kādus riskus, publiski gan nav iespējams pārliecināties. Šos dokumentus rotā zīmogs “konfidenciāli”. Tiesāšanās gan visticamāk būs, jautājums tikai – cik plaša? Jo otrs risks, ka spāņi valsti ieraus arī strīdā par investīciju aizsardzību. Par saviem nodomiem gan uzņēmums šobrīd klusē, tostarp slēpjot, kurā tiesā prasība iesniegta. Tas gan raisījis spekulācijas, vai prasība maz iesniegta, jo ziņu par to nav ne “Pasažieru vilcienam”, ne arī Satiksmes ministrijai.

“Šobrīd klients nevēlas publiskot šo informāciju, tā ir tiesvedība un līdz ar to tāpēc mēs nevaram sniegt sīkāku informāciju,” slepenību skaidroja Klotiņš.

Šo tiesāšanos risku mazināšana esot viena no galvenajām šā brīža prioritātēm “Pasažieru vilcienam”.

KURŠ ATBILDĪGS?

Atbildība jāvērtē par vairākām lietām. Pirmkārt, par tik ilgi nomuļļātu iepirkumu, kas nespēja izpildīt tā būtiskāko uzdevumu – vilcienus pirkt ar Eiropas fondu atbalstu.

“Jāatzīst, ka nedz Pasažieru vilcienam”, nedz kopumā Latvijai īsti nebija pieredzes ar šāda apmēra projektu realizāciju līdz šim,” atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča. Viņa sacīja, ka “varbūt trūka pieredzes runāt par līdzsvaru sadarbībā starp pasūtītāju un uzņēmēju, bet nu tas ir kaut kas, ko mēs varam šobrīd pēc procesa secināt un mācīties, bet praktiski tas ir prasījis ļoti daudz laika.”

Otrkārt vērtējams, vai konkursā nebija pārlieku liela politiķu iesaiste, jo kā gan savādāk izskaidrot to, ka jau pirms nepilna gada kādas Saeimas frakcijas vadītājs skaidri zināja pateikt, kāds uzdevums dots “Pasažieru vilciena” valdei un ka jaunos vilcienus spāņi tiešām nebūvēs.

Trešais atbildības jautājums, protams, ir par līguma parakstītāju atbildību, ko tagad vērtēs prokuratūra uzsāktajā kriminālprocesā.

“Līgums ir vienkārši pilnveidots, jo tas, kas ir konkursa nolikumā – tas ir projekts, bet projekts tiek vienmēr pilnveidots, kad to slēdz.” Tā mēnesi pēc līguma parakstīšanas savu rīcību skaidroja toreizējais “Pasažieru vilciena” vadītājs Nils Freivalds. Esošā valde apgalvo, ka neviens no Freivalda piesauktajiem juristu atzinumiem nemaz neesot vērtējis, vai līguma labojumi atbilst nolikumā iekļautajam līguma projektam. Noprotams, ka tagad draudošo tiesvedību dēļ arī notikusi vēršanās prokuratūrā. Ja tiesās Latvijas zaudēs CAF, tad pēcāk būtu pamats jau kriminālprocesa ietvaros prasīt atbildību no līgumu parakstījušajām amatpersonām.

Un atbildības jautājums cilājamas arī saistībā ar to, vai mediācijas sarunās tiešām izdarīts viss iespējamais, lai Latvijai neradītu kādas tālejošas sekas. Jau atkal – tajās runātais un lemtais ir konfidenciāls, taču Latvijas puse apgalvo – bijām ļoti tuvu sekmīgam noslēgumam, bet...nesanāca!

“Jautājums par atbildību noteikti tiks vērtēts, bet tas ir atkarīgs no tā, kā mums ir jāsasniedz šie te mērķi jebkurā gadījumā, jauni vilcieni ir vajadzīgi, esošie vilcieni ir nekonkurētspējīgi, es vispirms gribētu sagaidīt priekšlikumus, kādā veidā mēs nonāksim pie jauniem vilcieniem,” šonedēļ sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

VAI BŪS JAUNI VILCIENI?

Pēdējos gadus Latvijas sabiedrība visu laiku barota ar solījumiem, ka nupat nupat pa sliedēm sāks ripot moderni, ātri un ērti vilcieni. Visticamāk tikai pats lielākais optimists šobrīd vēl tic, ka jā – tā noteikti būs! Taču alternatīvas nav, jo ieplānotā dzelzceļa elektrifikācija nav aiz kalniem.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka esošie elektrovilcieni pie jaunās elektrifikācijas, maiņstrāvas nav darboties spējīgi, viņi nevar vienkārši braukt,” norāda Birkmanis.

Visticamāk “Pasažieru vilciens” tagad sludinās jaunu iepirkumu – tas atkal būšot starptautisks, tiesa uzreiz tik lielu skaitu vilcienu vairs nepirks, ritošo sastāvu atjaunos pakāpeniski, jo tagad finansējums šim projektam uzņēmumam būs jārod pašam.

“Šobrīd nav runa par kādu valsts iesaisti, ir uzdevums risināt tirgus apstākļos šo te jautājumu, ar aizdevumiem, līzingiem, tas ir jautājums par to risinājumu, ja ir izsvērts risinājums, tad ir jāvērtē tālāk, bet tas pirmais solis ir jāveic uzņēmumam pašam,” uzskata Aleksandroviča.

Risinājums jārod mēneša laikā. Taču skaidrs, ka nākamgad tik tiešām jaunu vilcienu nebūs, labākajā gadījumā tie varētu parādīties 2016.gadā, tiesa, ar piebildi, ka, ņemot vērā, iepirkuma procedūras un iespējamās tiesvedības, labi būs, ja pie kāda jauna vilciena tiksim vēl gadu vēlāk.