Plāno par ceturtdaļu samazināt Sociālās aprūpes centru klientu skaitu

Labklājības ministrija (LM) plāno būtiski mainīt pieeju garīgi slimo cilvēku aprūpēšanai Sociālās aprūpes centros (SAC) un ārpus tiem, kā rezultātā tuvāko gadu laikā aprūpes iestādēs dzīvojošo iemītnieku skaitam vajadzētu samazināties vismaz par tūkstoti jeb aptuveni ceturto daļu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Optimistiskais scenārijs bija, lai no četrarpus tūkstoš klientiem aprūpes iestādēs paliktu vien pusotrs tūkstotis. Tomēr, apzinoties, ka tik grandiozam plānam naudas nepietiks, LM mērķi kļuvuši zemāki. Un apstājušies pie ieceres tuvāko piecu gadu laikā no aprūpes centriem izrakstīt tūkstoš cilvēku un slēgt divas līdz četras centru filiāles.

Tomēr, kā atklāj “De Facto”, lielā aprūpējamo cilvēku skaitā ir ieinteresēta centru vadība, jo iestāžu budžets ir cieši saistīts arī ar klientu skaitu iestādē – jo vairāk aprūpējamo – jo vairāk naudas. LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš apliecina, ka līdz šim tādam apgalvojumam patiešām varēja piekrist, taču ar 2013.gadu SAC budžetu veidošanā mēģināts ieviest citus principus. Proti - ēku uzturēšana, elektrības rēķini un līdzīgi izdevumi būs nemainīga dotācijas daļa. “Paskatīsimies, kā pēc jaunā budžetēšanas principa strādāsim, tie ir mūsu teorētiski apsvērumi, ka tam vajadzētu šo tendenci mazināt,” norāda Dūdiņš.

Amatpersona arī norāda uz to, ka gan ar SAC direktoriem, gan centru filiāļu vadītājiem bijušas ļoti nopietnas sarunas par aprūpes iestāžu nākotni un iecerēto klientu skaita samazināšanu, lai SAC aprūpes personāls ar klientiem strādātu pozitīvi, motivējot viņus atgriezties dzīvē ārpus iestādes.

Tomēr iestādēs aizvien ir daudz cilvēku, kuri nav smagi slimi un nepārtraukti aprūpējami. “De facto” sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiālē “Ropaži” saticis cilvēku, kurš patvēries starp aprūpējamiem pēc tam, kad krīzes laikā zaudējis darbu, bet ar invaliditātes pensiju iztikt nav spējis. Didzis Graudiņš raidījumam stāsta, ka aizbraucis uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, lai pagarinātu viņam piešķirtās 2.grupas invaliditātes termiņu. Slimnīcā viņam ieteikuši doties uz sociālās aprūpes centru, un, tā kā darba un iztikas līdzekļu nav bijis, viņš dzīvojis slimnīcā, līdz sagaidījis rindu uz aprūpes iestādi.

Valsts aprūpē Graudiņš ir jau divus gadus. Viņam “Ropažos” nav jārūpējas ne par ēdienu, ne siltumu, ne tīrām drēbēm. Par to gan tiek ieturēta lielākā daļa no invaliditātes pensijas, kas gan ir neliela daļa no visām aprūpes izmaksām.

Vidēji viena cilvēka aprūpēšana SAC dienā izmaksā 13.03 latus. No tiem 10.84 latus sedz valsts, bet Ls 2.19 veido no klienta ieturētā pensija. Mēnesī viens klients izmaksā 390.9 latus.

SAC “Vidzeme” filiāles “Ropaži” aprūpes nodaļas vadītāja Stefānija Albova norāda uz to, ka viņu klientiem, lai varētu dzīvot patstāvīgāk, trūkst pietiekama atbalsta: “Ja viņiem ārpusē būtu atbalsts, labs atbalsts, ja būtu sociālais darbinieks, kas varētu atbalstītu, kur būtu psihologs un nodrošināta dzīves vieta un arī kaut kāda nodarbošanās, vai darbiņš kaut kāds, tad no mūsu centra varētu aiziet kādi sešdesmit”.

Bet riski slēpjas arī aprūpes iestāžu izvietojumā. Daudz filiāļu atrodas mazās pašvaldībās, un tās ir apkaimei svarīgs darba devējs. Samazināšanas iecerēm jau iepriekš bijuši pamatīgi iebildumi no pašvaldību puses. Savukārt par jaunajiem plāniem diskusijas vēl nav sāktas. Šobrīd tiek gaidīts uz tikko kā sākta projekta secinājumiem. “Pilotprojektam ir jābūt vismaz pusceļā izvērtētam, lai mēs varētu korekti mainīt tos spēles nosacījumus un zināt, cik naudas tam ir nepieciešams. Bet nedaudz, uzmanību daroši signāli no pašvaldībām ir saņemti, jo tās saka – nez, nez, pagaidiet, vai nu tiešām tiem cilvēkiem ir jānāk laukā no aprūpes centriem.”

Par to, ka aprūpes centriem jākļūst mazāk apdzīvotiem, runā jau kopš Reģu traģēdijas pirms sešiem gadiem, kad dzīvi sadega 26 cilvēki. Pa šo laiku sacerēta virkne dokumentu, koncepcijas un plāni, ieguldīta nauda celtniecības darbos. Tomēr ilgstoši aprūpējamo skaits palicis būtībā nemainīgs. Turklāt uz vietām aprūpes centros joprojām stāv rinda ar vairāk nekā 350 cilvēkiem. Jau pieminētās filiāles “Ropaži” lielā daudzkorpusu ēka ir pārpildīta. Tur paredzēts aprūpēt 306 cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Tā vietā tur ir 352.

Tagad aizsākts projekts, kuru cer likt kā pamatu pavērsienam, lai no pārējo acīm paslēptie cilvēki atgrieztos tuvāk sabiedrībai, bet smagāk slimos aprūpētu labāk. Protams, pie nosacījuma, ka tas nebūs vienkārši kārtējais skaistais plāns vienīgi uz papīra. “Būs izstrādāti kritēriji un kritēriji ir tie, kas nosaka, vai ar šo cilvēku ļoti precīzi strādājot, mēs viņu varam sagatavot dzīvei ārpus institūcijas vai mēs viņu nevaram sagatavot ārpus institūcijas. Te ir arī ļoti precīzi jāsaprot to, ka šajā novērtēšanas procesā piedalās ļoti daudz speciālisti,” raidījumam “De Facto” skaidro pilotprojekta vadītāja Ārija Baltiņa.

Pilotprojekts jāpabeidz pusgada laikā. Tas gan nenozīmē, ka pēc tam sociālās aprūpes centriem vajadzēs mazāk naudas. Drīzāk otrādi. Tikai līdzekļiem daudz precīzāk būtu jāsasniedz mērķis – labi aprūpēts cilvēks, kurš pats par sevi rūpēties nespēj.