Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāpēc Latvijā neveidojas noturīgas klubu tradīcijas?
Latvijas futbola Virslīgas čempionāts kopš neatkarības atgūšanas izspēlēts 33 reizes. 26 čempionu titulus ieguvušas komandas, kas šodien vairs nepastāv. Līdzīga aina arī hokejā, kur no 33 tituliem 24 izcīnījušas komandas, kuras vairs neeksistē. Nedaudz labāka situācija basketbolā un volejbolā, taču arī šajos sporta veidos ir visai prāva čempionu kapsēta. Viens no galvenajiem traucēkļiem noturīgu klubu tradīciju iedibināšanā ir jaunatnes sporta sistēma. Tā balstās uz pašvaldību dibinātām un valsts līdzfinansētām sporta skolām. Arī privātajiem sporta klubiem pēdējos gados ir tādas pašas iespējas piesaistīt valsts finansējumu treneru darba samaksai kā pašvaldību iestādēm. Tomēr pašvaldības pārsvarā ir ļoti kūtras privāto klubu finansētājas, nodokļu maksātāju naudas sadalē priekšroku dodot pašu dibinātām un pārvaldītām sporta struktūrām.
Hokeja klubā "Kurbads" jaunākie audzēkņi ir trīs četrus gadus veci un sāk ar slidošanas apguvi. Klubā izveidota pilna hokeja piramīdu, līdz pat pieaugušo komandai. Klubam ir pašam sava halle, kurai tūdaļ tiks atklāts arī otrs ledus laukums. Rīgas domes līdzfinansējums "Kurbadam" ir 20 tūkstoši eiro, kas sastāda aptuveni 10% no hokeja skolas budžeta. Privātie hokeja klubi Rīgā ir nostādīti neērtākā pozīcijā nekā pašvaldības hokeja skola "Rīga", kas vecākiem var piedāvāt lētāku pakalpojumu un saņem krietni lielākas pašvaldības dotācijas. Tas kropļo konkurenci. Rīgas dome piektdienas laikā tā arī nespēja nosaukt precīzu summu, ko novirza hokeja skolai "Rīga", un sola to izdarīt pirmdien.
Intervija - Patrīcija Pikāne, Hokeja kluba "Kurbads" valdes locekle
"No sākuma mums bija meistarkomanda. Izveidojām zināmu popularitāti ap to. Tad bija tā ļoti skaistā vīzija par to, kā mēs nāksim ar savu sporta skolu, pilnu sistēmu, rādīsim visiem, kā vajag, kā būs. Nu, tas entuziasms ir noplacis."
Pikāne norāda, ka sava infrastruktūra ir svarīgs priekšnoteikums sekmīgai kluba pastāvēšanai. Lai arī halles uzbūvēšana un uzturēšana ir neatpelnāmas investīcijas, bez savām mājām iedibināt kluba tradīcijas un izveidot vecākiem ērtu treniņprocesu ir teju neiespējami. Ar pēctecību spēlētāju un treneru lauciņā gan sevišķi nesekmējas.
Intervija - Patrīcija Pikāne, Hokeja kluba "Kurbads" valdes locekle
"Tas ir grūti iet ar to karogu, ja apkārt visur ir Latvijas sporta sabiedrība, kurai nav jau no pašas bērnības audzināta lojalitāte pret komandu. Tas pats arī treneriem. Ja strādā par treneri kādā sporta skolā, treneriem nav piecgades plāna, ko grib izdarīt, ko grib lai bērni sasniedz. Tā nav. Ir ļoti liela staigāšana starp klubiem gan bērnu starpā, gan treneru starpā."
Labākie Skandināvijas un Rietumeiropas sporta klubi izceļas ar ļoti plašu sponsoru loku, ko lielā mērā sarūpē audzēkņu vecāki. "Kurbada" gadījumā trīs bērnu vecāki iesaistījušies kā sponsori, vēl pāris vecāki brīvprātīgi vada ar hokeju nesaistītas nodarbības.
Tikmēr futbola skola "Metta" par vecāku atsaucību nesūdzas. Drīz tiks atvērts futbola skolas treniņu centrs, kura tapšanā audzēkņu vecāki ieguldījuši lielu darbu.
Intervija - Ģirts Mihelsons, Futbola skolas "Metta" vadītājs
"Būvuzraugs, tāmētājs, būvnieks, arhitekti, juristi un daudzi dažādi konsultanti ir tieši no vecāku vidus. Ar savām profesionālajām zināšanām daudz kur palīdz un uzrauga šo projektu. Ir milzīga iesaiste, interese un atsaucība."
Mihelsons norāda, ka "Metta" Rīgas domes finansējumu nesaņem vispār. Arī viņš uzsver, ka pašiem sava infrastruktūra ir svarīgs priekšnoteikums sekmīgai kluba pastāvēšanai. Tāpat kā aktīva vecāku iesaiste brīvprātīgā darba veikšanā.
Intervija - Ģirts Mihelsons, Futbola skolas "Metta" vadītājs
"Novērošana, ka vecāki iesaistās un atbalsta, un jūt līdzi, un dažādos veidos palīdz procesam norisināties veiksmīgāk būs tiešām ļoti labs izglītības process bērnu nākotnei. Kā viņi veidos savu ģimenes ceļu? Bērniem, jauniešiem vienmēr ir patīkami to redzēt. Kad mēs aukstajos ziemas vakaros tīrām sniegu nost no kāda futbola laukuma, tad būt bērnam blakus ar savu vecāku un kopīgi to darīt, tā ir ļoti patīkama un absolūti lietderīga kopīga laika pavadīšana."
Dāņu profesors Karstens Elmoss Osterlunds kopā ar kolēģiem ir pētījis sporta klubu pastāvēšanu desmit Eiropas valstīs. Viņš norāda, ka veiksmīgos piemēros liela nozīme ir brīvprātīgajam darbam – gan trenēšanā, gan menedžmentā, gan saimniecisko pienākumu veikšanā. Dānijā 10% pieaugušo veic brīvprātīgo darbu kādā sporta klubā, kamēr Latvijā šāda statistika nemaz nav apkopota.
Intervija - Karstens Elmoss Osterlunds, Dienviddānijas Universitātes asociētais profesors
"Eiropas ziemeļos un rietumos ir krietni vairāk sporta klubu un biedru – līdz ar ko arī brīvprātīgo. Tikmēr Eiropas austrumu un dienvidu daļā līdz ar mazāku klubu skaitu ir mazāk brīvprātīgo. Starp valstīm novērojam tiešām ievērojamas atšķirības brīvprātīgo darbā."
Osterlunds akcentē, ka sekmīgai klubu pastāvēšanai jābūt pašvaldības prioritātei. Tā, piemēram, Dānijā pašvaldībām ar likumu noteikts, ka tām ir jānodrošina bezmaksas infrastruktūra visām sporta apvienībām, kurās ir vismaz pieci biedru naudas maksājoši biedri.