Kas jāmaina Latvijas sportā? - Lai samaksātu algas olimpiešiem, ņems nost finansējumu bērniem?
Aizvadītās nedēļas izskaņā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs nāca klajā ar skaļu paziņojumu. Prioritāri atbalstāmo sporta federāciju loks no piecpadsmit varētu tikt samazināts līdz desmit.
Intervijā Latvijas Radio Samoilovs uzsvēra, ka daudzas organizācijas gribētu, lai prioritāri finansējamo sporta veidu loks tiktu samazināts. Latvijas Televīzija ar rakstiskiem jautājumiem aicināja Samoilovu precizēt, kā tieši izpaužas šīs "ļoti daudzas organizācijas" un vai viņš var minēt konkurētus piemērus. Atbilde uz šo jautājumu izpalika.
Neoficiāli zināms, ka naudas trūkumu sporta budžetā izraisījis pērnā gada lēmums Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem turpmāk maksāt darba algas un nodokļus, nevis pabalstus, kā tas bija iepriekšējos 15 gadus. Tādējādi sporta budžetā radies simtiem tūkstošu eiro liels robs, kura aizlāpīšanas nolūkos viens no īstenotajiem pasākumiem varētu būt valsts finansējuma samazinājums atsevišķām sporta federācijām. Tādējādi veidojas pretruna: ministrija publiski paziņojusi, ka prioritāte ir bērnu un jauniešu sports, taču, lai samaksātu algas pieaugušajiem, plāno samazināt finansējumu Top 15 federācijām. Kuras papildu finansējumu izpelnījušās pēc kritērijiem, kuros lielākais uzsvars ir masveidībai un īstenoto aktivitāšu daudzumam.
Citāts - Aleksandrs Samoilovs, IZM Sporta departamenta direktors
"Šobrīd turpinās diskusija par precīziem kritērijiem finansējuma saņemšanai, tostarp ņemot vērā vēsturiski tradicionālos sporta veidus un sporta veidus ar unikālu infrastruktūru. Aktuālais jautājums ir par to, cik sporta veidus mēs spējam finansēt nepieciešamajā apjomā, lai nodrošinātu sportistu konkurētspējīgus startus augstākās raudzes starptautiskos turnīros, kam ir jāiedvesmo plašāka sabiedrība iesaistīties brīvā laika sporta aktivitātēs."
Latvijas lēmums sportistu finansēšanā pāriet no pabalstiem uz oficiāliem darba līgumiem Eiropā ir reti sastopams. Analogu praksi piekopj tikai Lietuvā, kur labākie elites atlēti no valsts saņem virs trīs tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Lietuva
Profesionālu sportistu ikmēneša ienākumi pēc nodokļiem:
855 – 3135 EUR
Igaunijā sportistiem pašiem ir dota izvēle – finansējumu saņemt kā algu ar visiem nodokļiem un sociālajām iemaksām vai kā pabalstu, kas nozīmē lielāku summu kontā, bet bez sociālajām garantijām.
Igaunija
Olimpiskajiem vai pasaules čempioniem | 4000 EUR mēnesī |
Medaļniekiem | 2500 EUR mēnesī |
B līmeņa sportistiem | 1600 EUR mēnesī |
C līmeņa sportistiem | 1250 EUR mēnesī |
Latvijas Televīzija izpētīja vairāk nekā desmit Eiropas valstu praksi. Pieejas elites atlētu finansēšanā ir dažādas. Tā, piemēram, Austrijā, Čehijā un vēl dažās citās valstīs sportisti ir nodarbināti iekšlietu un aizsardzības struktūrās, kur saņem algas ar visiem nodokļiem, bet nesaņem tikpat kā nekādu atbalstu no nacionālajām olimpiskajām komitejām. Arī Latvijā spēka struktūrās ir nodarbināti vairāki desmiti atlētu, un daļa no viņiem saņem algas gan no Olimpiskās vienības, gan formālajām darba vietām policijā, armijā, robežsardzē un glābšanas dienestā.
Savukārt Horvātijā olimpieši saņem pabalstus. Olimpiskie medaļnieki novērtēti ar 1300 eiro mēnesī no vietējās Olimpiskās komitejas un vēl 600 eiro no Aizsardzības ministrijas. Zīmīgi, ka sociālās iemaksas Horvātijas Olimpiskā komiteja veic tikai par tiem atlētiem, kas gadā nopelna līdz 24 tūkstošiem eiro. Par tiem, kas pelna vairāk, sociālās iemaksas veiktas netiek.
Stipendijas Horvātijas elites atlētiem
Olimpiskie medaļnieki | 1300 EUR mēnesī |
Potenciālie A olimpiskie kandidāti | 850 EUR mēnesī |
Potenciālie B olimpiskie kandidāti | 550 EUR mēnesī |
+ vairāk nekā 50 sekmīgākie elites atlēti papildus saņem 600 EUR mēnesī no Horvātijas Aizsardzības ministrijas.
Jaunajā Sporta likumā noteikts, ka par atlētiem, kuri gadā pelna līdz 24 000 eiro tikai sportā, valsts maksā pensiju un veselības apdrošināšanu.
Lielbritānijas elites sporta pārraudzītājs "UK Sport" Latvijas Televīzijai skaidroja, ka valsts budžeta dotācijas ir paredzētas amatieru sportistiem jeb tiem atlētiem, kuri negūst ienākumus no dažādiem sadarbības līgumiem un neizpelnās vērā ņemamas naudas balvas sacensībās. Tāpēc pirms valsts atbalsta piešķiršanas sportistiem tiek veikts ienākumu tests. Tie, kas atbilst amatieru sporta kritērijiem, saņem grantus, kas ir atbrīvoti no nodokļiem.
Lielbritānija
A+ līmenis | 33 172 EUR |
A līmenis | 31 395 EUR |
B+ līmenis | 27 249 EUR |
B līmenis | 25 472 EUR |
Latvija (līdz 2024. gada februārim)
Zelta sastāvs | 40 000 EUR |
Sudraba sastāvs | 20 000 EUR |
Bronzas sastāvs | 10 000 EUR |
Latvija (no 2024. gada februāra)
Zelta sastāva nodrošinājums
12 000 – 18 000 EUR treniņu darbam
1450 – 2000 EUR mēnešalga
"UK Sport" izmaksātie granti labākajiem atlētiem Lielbritānijā ir mazāka apjoma nekā finansējums zelta sastāva sportistiem Latvijā, taču jāatzīmē, ka papildus ienākumus Lielbritānijā sportisti gūst no savu sporta veidu federācijām, kamēr Latvijā retas ir tādas federācijas, kas sportistiem var atļauties piemaksāt papildus Olimpiskajā vienībā un spēka struktūrās nopelnītajam.
Savukārt mazā, bet ik pa laikam skaļus panākumus gūstošā Islande vēl tikai plāno izveidot savu elites atlētu vienību. Līdz šim sportistu finansēšana bija katras federācijas pārziņā, kas sportistiem maksāja stipendijas, un centralizētas atbalsta sistēmas nebija. Tagad islandieši plāno tādu ieviest, Olimpiskajā vienībā iekļaujot piecpadsmit līdz divdesmit labākos atlētus. Stipendijas plānots aizstāt ar algām.
Intervija - Kristīna Birna Olafsdotira, Islandes Olimpiskās komitejas Sasniegumu daļas speciāliste
"Lai sportisti sasniegtu savus augstākos rezultātus, ir nepieciešams atbalsts. Atlētiem vajadzīgs finansiāls atbalsts, kā arī jābūt piekļuvei speciālistiem – uztura speciālistiem, psihologiem un citiem. Tā būtu Islandes olimpiskās vienības pamatideja vai Elites sporta centra būtība. Arī alga – līdzšinējās stipendijas vietā – labākajiem sportistiem būtu reāla alga."
Citāts - Aleksandrs Samoilovs, IZM Sporta departamenta direktors
"Izmaksājot nevis pabalstu, bet atalgojumu, sportisti tiek sociāli aizsargāti, kā, pirmkārt, profesionālo traumu rezultātā, tā, otrkārt, noslēdzot profesionālā sportista gaitas – bezdarba rezultātā vispārējā kārtībā, kas ļauj sportistiem pārorientēties, dažkārt arī pārkvalificēties, jaunai profesionālai karjerai."
Latvijas Olimpiskajā vienībā vidēji ir ap 200 sportistu. Tieši tikpat, cik Zviedrijā, kas Latvijas Televīzijai norādīja, ka sportistiem maksā pabalstus, nevis algas, jo nav uzņēmums. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka primāri būtu jārunā nevis par sportistu skaitu Olimpiskajā vienībā, bet gan kritērijiem.
Latvijas pašreizējā kārtība federāciju finansēšanā paredz, ka sporta federācijām vismaz 40% no saņemtā valsts finansējuma ir jānovirza bērnu un jauniešu sportam. Samoilovs norāda, ka šo nosacījumu pakāpeniski plānots palielināt līdz 50% slieksnim, vairākkārt akcentējot, ka valsts prioritāte joprojām ir bērnu un jauniešu sports. To, vai vārdi saskanēs ar darbiem, varēs pārbaudīt jau drīzumā – sadalot valsts finansējumu sporta federācijām.