Kas jāmaina Olimpiskajās spēlēs? - Olimpisko spēļu rīkotāji pelna miljardus, bet ar sportistiem nedalās
Olimpiskās spēles var lepoties ar vienu no efektīvākajiem biznesa modeļiem mūsdienu pasaulē. Starptautiskās Olimpiskās komitejas pārskats liecina, ka iepriekšējā vasaras olimpisko spēļu ciklā nopelnīti tika 7,6 miljardi ASV dolāru.
Taču spēļu galvenajiem darbiniekiem – sportistiem – maksāts par dalību vai vismaz sasniegumiem netiek. Tāpat sportistiem ir liegts atrādīt arī savus individuālos sponsorus, tai skaitā pašu veidotajā sociālo tīklu saturā. Norēķini ar sportistiem par olimpiskajiem sasniegumiem ir atstāti dalībvalstu ziņā. Pēc ietekmīgā biznesa žurnāla "Forbes" apkopojuma, Latvija iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs 2022. gadā bija apsolījusi sestās lielākās prēmijas par olimpiskajām zelta medaļām – vairāk nekā 140 tūkstošus eiro.
No 7,6 miljardu ienākumiem tikai 590 miljoni šajā olimpiskajā ciklā tika novirzīti nacionālajām olimpiskajām komitejām, lielāko daļu izdevumu atstājot uz katras dalībvalsts nodokļu maksātāju pleciem. Piemēram, Latvijas gadījumā elites atlētu sagatavošanai paredzētā Olimpiskā vienība ir pilnībā valsts finansēta.
https://olympics.com/ioc/funding
Tāpat daži simti miljoni eiro tiek novirzīti starptautiskajām federācijām. Lielai daļai sporta veidu olimpiskās dotācijas ir izdzīvošanas jautājums, jo pasaules kausu sacensību seriāli, kā arī pasaules un Eiropas čempionāti neraisa pietiekami lielu publikas interesi, lai sporta veidi spētu būt pašpietiekami no biļešu, translāciju un reklāmas ieņēmumiem. Bet, ja šie sporta veidi izmirs, tad vairs nebūs iespējams nokomplektēt olimpisko spēļu programmu un nopelnīt miljardus, tāpēc SOK dotē starptautiskās federācijas.
Tomēr šajā smalkajā, desmitgadēm slīpētajā, biznesa modelī ir parādījušās pirmās nopietnās plaisas. Pēc līdzīga principa vairāk nekā 100 gadus darbojās arī Ziemeļamerikas studentu sporta organizācija NCAA. Sportisti ģenerēja miljardos mērāmu peļņu, bet formāli skaitījās amatieri, kuri nedrīkst saņemt atalgojumu. Pēc gadiem ilgušiem sportistu iebildumiem tagad šī kārtība ir atcelta un no nākamā gada universitātes drīkstēs sportistiem maksāt. Šāds pavērsiens licis pievērst pastiprinātu uzmanību arī olimpisko spēļu biznesa modelim.
Vēl vairāk – jau divu sporta veidu, vieglatlētikas un boksa, starptautiskās federācijas ir paziņojušas, ka Parīzē olimpiskos laureātus prēmēs no saviem līdzekļiem. Par to izpelnoties gan Starptautiskās Olimpiskās komitejas, gan citu sporta veidu federāciju kritiku.
Tieši vieglatlēti gadiem ilgi bijuši visskaļākie protestētāji pret negodīgajiem dalības nosacījumiem olimpiskajās spēlēs. Viena no redzamākajām aktīvistēm bijusi amerikāņu sprintere Sanja Ričardsa-Rosa, kura šādā veidā iestājās par komandas biedriem mazāk populārās vieglatlētikas disciplīnās. Par olimpisko zeltu ASV saviem sportistiem maksā trīs reizes mazāk nekā Latvijā – 37 500 dolāru.
Līdzīgas problēmas arī Norvēģijas atlētiem. Pēc Norvēģijas Olimpiskās komitejas aplēsēm, aptuveni puse norvēģu olimpiešu ikdienā dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, turklāt Norvēģijas valdība par olimpiskajām medaļām prēmijas sportistiem nemaksā. Gatavojoties Parīzei, sportistiem atvērts speciāls ziedojumu tālrunis. Ar vienas īsziņas starpniecību iespējams ziedot 8,61 eiro norvēģu trūcīgākajiem atlētiem noteiktos sporta veidos.
Sportistiem gan sāk parādīties arvien jaunas alternatīvas. Pēdējos mēnešos sevi arvien skaļāk pieteicis "Uzlaboto spēļu" projekts. Tajā sportistiem nebūs dopinga pārbaužu un tiks maksātas dāsnas naudas balvas. Ideja radusies kādam austrāliešu uzņēmējam, kuru spert šādu soli pamudinājis 2011. gadā ar Pasaules Antidopinga aģentūras svētību veikts pētījums. Tā ietvaros 44% elites līmeņa atlētu anonīmās intervijās atzinuši, ka pēdējā gada laikā lietojuši aizliegtās vielas, bet pieķerts ticis vien nenozīmīgs procents.
https://www.youtube.com/watch?v=uOkZzoEaAmY
Pirmās "Uzlabotās spēles" plānotas nākamgad. Sportisti sacentīsies vieglatlētikā, peldēšanā, svarcelšanā, vingrošanā un cīņu sportā. Savu dalību jau apstiprinājis olimpiskais medaļnieks peldēšanā Džeimss Magnusens, kurš intervijās skaidrojis, ka steroīdus iepriekš nebija lietojis, bet tagad aktīvi sāks to darīt un ka šāds formāts beidzot nodrošinās godīgu konkurenci, kāda olimpiskajās spēlēs trūkst. "Uzlaboto spēļu" ideju asi kritizējušas vadošās sporta organizācijas, saucot to par bezatbildību un bīstamu, bet paši spēļu rīkotāji oponē, ka sportisti tiks testēti, lai noskaidrotu, vai viņi ir veseli, nevis vai organismi ir tīri no atsevišķām vielām.
Neatkarīgi no ētiskajiem apsvērumiem, pats fakts, ka šāds alternatīvs piedāvājums radies tieši tagad, ir vēl viens apliecinājums tam, ka olimpisko spēļu rīkotājus nākotnē sagaida arvien vairāk jaunu izaicinājumu.