Kas jāmaina Latvijas sportā? - Zviedrijas un Latvijas olimpiskā savienība: vai iedzīvotāji to vispār gribēs?

Tiesības rīkot 2030. gada ziemas olimpiskās spēles joprojām ir vakantas. Lai arī oficiāli kandidatūra vēl nav izvirzīta, Zviedrija kā savu partneri redz Latviju. Iemesls – ledus trases esamība. Tāda ir arī kaimiņvalstī Norvēģijā, taču norvēģi kopā ar zviedriem kandidēt nevēlas.

Intervija - Juhans Esks, Laikraksta "Dagens Nyheter" sporta komentētājs

"Norvēģijai ir visi vajadzīgie objekti, viņiem ir nauda un, protams, arī sporta zvaigznes. Tomēr viņiem nav sabiedrības atbalsta rīkot olimpiskās spēles."

Lai arī Norvēģija ir viena no ekonomiski spēcīgākajām valstīm pasaulē, sabiedrība ir pret olimpisko spēļu rīkošanu, jo tas ir finansiāli neizdevīgi. Sabiedrības viedokļa prasīšana ir pārvilkusi svītru daudzām olimpiskajām kandidatūrām. Pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju referendumi ir nobloķējuši Vācijas, Šveices, Ungārijas, Polijas, Austrijas un Kanādas olimpiskās kandidatūras, bet ASV pilsētā Bostonā iedzīvotāji tik uzstājīgi pieprasīja referendumu, ka ideja par kandidēšanu tika atmesta, to nemaz nerīkojot. Kanādas pilsētas Kalgari iedzīvotāju referendums 2018. gadā kļuva par devīto pēc kārtas, kad sabiedrība pasaka "nē" kādas valsts iecerei kandidēt uz olimpisko spēļu rīkošanu.

Intervija - Jūsefs Fālens, Ūmeo Universitātes Izglītības departamenta profesors

"1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu rīkotāji savu pēdējo parāda dolāru nomaksāja tikai pirms pāris gadiem, tāpēc cilvēki ir kļuvuši zinošāki par spēļu rīkošanas draudiem, kad runa ir par valsts finansējumu vai iespējamo spēles zaudējumu nodrošinājumu."

Zviedru profesors Jūsefs Fālens pastiprināti ir pētījis sporta un politikas mijiedarbību. Viņš norāda, ka Zviedrijas tauta ir ļoti sportiska – uz 10 miljoniem iedzīvotāju ir 22 tūkstoši sporta klubu, taču tērēt naudu olimpiādes rīkošanai sabiedrība varētu nebūt gatava.

Intervija - Jūsefs Fālens, Ūmeo Universitātes Izglītības departamenta profesors

"Patlaban sabiedrībā valda uzskats, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk valsts izdevumi būtu jāizmanto būtiskiem labklājības jautājumiem kā skolas, mājokļi, veselības aprūpe un tamlīdzīgiem jautājumiem."

Zviedru pētnieks norāda, ka olimpiādes rīkošanas izmaksas būtu nesamērīgas pret ikdienas ieguldījumiem sportā. Viņaprāt, zviedru sabiedrība labprāt uzņemtu olimpiādi, jo ir sportu mīloša, taču nevēlētos, lai pasākumam ir valdības finansiālās garantijas.

Intervija - Jūsefs Fālens, Ūmeo Universitātes Izglītības departamenta profesors

"Zviedrijas sporta gada budžets ir 200 miljoni eiro. Salīdzinot šo skaitli ar olimpisko spēļu izmaksām, Zviedrijas nodokļu maksātāji vienkārši noģībtu, ja zinātu, cik lielu risku uzņemtos zaudējumu segšanas gadījumā."

Ar priekšlikumu atbalstīt olimpisko spēļu rīkošanu Zviedrijas parlamentā oktobra sākumā vērsās opozīcijas deputāts Pers Ārne Hokansons. Priekšlikums joprojām nav izskatīts un nav atrodams arī darba kārtībā, lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka lēmums tiks pieņemts līdz oktobra beigām.

Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa norāda, ka olimpiskā ciemata būvēšanai jau ir atrasta zeme. Olimpiskā ciemata ēkas vēlāk tiktu izmantotas pilsētas dzīvojamā fonda papildināšanai, jo pieprasījums ir ļoti augsts, tāpēc nepastāv risks, ka pēc olimpiādes nāktos domāt, ko darīt ar nerentablām olimpiskajām celtnēm. 

Intervija - Līga Sausiņa, Siguldas novada domes priekšsēdētāja

"Es noteikti redzu izdevīgumu. Pirmkārt, es redzu izdevīgumu tajā, ka tā vieta, kur apbūve šobrīd vēl nav, veidojas. Kā jau es teicu, tur pavisam citādāk ir jāveido ceļu infrastruktūra. Bet olimpiāde noteikti caur trasi ir milzīgs pienesums gan novada ekonomikai, gan visas Latvijas ekonomikai."

Lai arī Latvijas ekonomika nepiedzīvo savus labākos laikus un netrūkst arī samilzušu problēmu, vietējo amatpersonu olimpiskais entuziasms ir ievērojams. Politoloģe Lelde Metla – Rozentāle to skaidro ar publicitāti, kādu nodrošinātu olimpisko spēļu rīkošana. Lielākām valstīm tā neesot tik svarīga, tāpēc tās priekšplānā izvirza izdevumus. 

Intervija - Lelde Metla – Rozentāle, Politoloģe

"Piemēram, es pilnīgi saprotu, ka ilgtermiņā Šveices sabiedrība un arī politiskā elite atteicās rīkot olimpiskās spēles, jo, protams, ka Šveicei šis ieguldījums diez vai atmaksājas, jo viņus pazīst ikviens." 

Iespējams, ka par olimpiādes rīkošanu Latvijā būtu vērtīgi rīkot iedzīvotāju referendumu, bet nospiedošā statistika mudinājusi vairākas valstis tautas nobalsošanu labāk nerīkot. Lai Latvijā rosinātu referendumu, vispirms būtu jāizstrādā likumprojekts un jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu par šī likumprojekta nodošanu Saeimai.