Kas jāmaina Latvijas sportā? - Šķēpmešanā bažas par pēctecību
Aizvadītajā pasaules čempionātā vieglatlētikā šķēpmetēja Anete Kociņa izcīnīja ceturto vietu. Tas bija Latvijas vieglatlētu labākais sasniegums. Pēdējos gados tieši šķēpmetēji veido lielāko daļu Latvijas vieglatlētikas izlases. Šogad no deviņiem vieglatlētiem pasaules čempionātā pieci bija šķēpmetēji. Pirms gada pasaules čempionātā Jūdžinā no sešiem vieglatlētiem četri bija šķēpmetēji.
Arī vēsturiski šķēpmešana ir bijusi Latvijas cerību disciplīna. 2004. gadā Vadims Vasiļevskis un 2008. gadā Ainars Kovals izcīnīja olimpiskās sudraba medaļas. Pasaules čempionātos medaļu nav bijis, taču vairākiem sportistiem izdevies ierindoties 4. vietā. Vērtējot pēdējo 20 gadu rezultātus, nebūs pārspīlēti ierindot Latviju starp desmit spēcīgākajām valstīm šķēpmešanā.
Tomēr vieglatlētikas lietpratējus uztrauc pēctecība. Pasaules junioru čempionātos godalgotas vietas nav izcīnītas kopš 2014. gada, kad zeltu izcīnīja Gatis Čakšs.
Intervija - Gints Palameiks, Šķēpmešanas treneris
"Pašreiz tā ir, ka diemžēl zem sešiem lielajiem sportistiem šķēpmešanā mums ir diezgan bēdīgs stāvoklis."
Šķēpmešanas panākumos liela nozīme ir bijusi 90. gadu vidū dibinātajam Latvijas Šķēpmetēju klubam. Starp dibinātājiem bija arī olimpiskie čempioni Jānis Lūsis un Inese Jaunzeme, kā arī Valija Drauga, kura 2012. gadā izpelnījās Gada balvu sportā nominācijā "Par mūža ieguldījumu". Ziedu laikos klubs caur Latvijas Olimpisko komiteju saņēma vērā ņemamu valsts finansējumu, kas ļāva atbalstīt talantīgākos sportistus, rīkot dažādas nometnes, identificēt un izkopt talantus.
Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs
"Šis finansējums vairākus gadus ir nogriezts. Līdz ar to klubs tikai eksistē. Viņiem savulaik bija labas iespējas rīkot nometnes, atlasīt talantīgos sportistus, atbalstot viņus arī mācību-treniņu nometnēs."
Latvijas Šķēpmešanas kluba 2022. gada pārskatā lasāms, ka pērnā gada budžets bijis vien 15 tūkstoši eiro. Tā nav vērā ņemama summa, lai attīstītu jaunos šķēpmetējus un palīdzētu jau elitē esošajiem.
Intervija - Gints Palameiks, Šķēpmešanas treneris
"Nenoliedzami tam klubam, kamēr bija kaut kāds finansējums, bija ļoti liela nozīme. Šobrīd stagnējam, jo nevaram jauno paaudzi iesaistīt tik aktīvi. Paņemt uz mazām nometnītēm talantīgākos bērnus no laukiem. Kaut uz nedēļu. Kā kādreiz to darījām."
Latvijas labākā šķēpmetēja Anete Kociņa par 4. vietu pasaules čempionātā no čempionāta organizatoriem saņems 16 tūkstošus dolāru. Viņa ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā, kur viņai 2023. gadā paredzēts 16 tūkstošu eiro liels finansējums. Paralēli ienākumus iespējams būt, veiksmīgi startējot komercsacensībās. Pašās prestižākajās – Dimanta līgā – labus ienākumus iespējams gūt vien tad, ja regulāri izdodas cīnīties par pašām augstākajām vietām. Tā, piemēram, par uzvaru posmā pienākas 10 tūkstoši dolāru, bet par uzvaru finālā – trīsdesmit. Savukārt ierindošanās 8. vietā nevienā no gadījumiem nedos finansiālu atspaidu.
Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs atzīst, ka balvu fondi vieglatlētikā pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājušies. Savukārt valsts atbalstu izpelnās visnotaļ šaurs, vadošo sportistu loks.
Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs
"Viens ir valsts atbalsts – Latvijas Olimpiskā vienība. Policijas paspārnē mums ir četri sportisti, armijas sporta klubā – divi. Ir arī pašvaldības, kas atbalsta savus sportistus, piešķirot viņiem līdzekļus mācību-treniņu nometnēm."
Gan Miļkevičs, gan Palameiks norāda uz sarežģīto pārejas periodu no jauniešu sporta uz pieaugušo. Ļoti daudzi perspektīvi sportisti beidz karjeras, jo nav iespēju turpināt trenēties. Gints Palameiks akcentē, ka Latvijas Olimpiskās vienības šķēpmetējiem atbalsts ir labs, taču šobrīd pietrūkst mehānisma, kā talantīgākos sportistus līdz Olimpiskās vienības līmenim sagatavot.
