Zobena ēnā. Filmas arheoloģija (12+)

Dokumentālais pētījums "Zobena ēnā. Filmas arheoloģija" godina kameras meistaru Ivaru Selecki viņa 90. jubilejā. Cikls "Filmas arheoloģija" meklē jaunus estētiskos risinājumus senā filmā, priekšplānā izvirzot kino operatoru kā vienu no svarīgākajiem filmas vizuālā tēla veidotājiem.

Meklējot, kurā vēstures segmentā rakt, lai atrastu jaunas liecības par Ivara Selecka absolūto redzi caur kameru, mēs patinām laiku atpakaļ un apstājāmies pie 1976. gada gandrīz aizmirstās filmas "Zobena ēnā" (1976) – romantiskā Turaidas Rozes stāsta skarbas versijas, kas no šodienas viedokļa ir interesanta daudzos aspektos. Filmas režisors Imants Krenbergs filmai bija izvēlējies divus operatorus inscenētājus – Ivaru Selecki un viņa jaunāko brāli Andreju Viesturu Selecki, kuri šajā filmā strādāja tandēmā. Ko tas īsti nozīmēja filmēšanas laukumā? 

Brāļi Selecki bija rūdīti dokumentālisti. Viņi spēja novērtēt, ieraudzīt un īstajā brīdī ieslēgt kameru, lai uzfilmētu nianses gan dabā, gan cilvēku sejās. Lai inscenētu 17. gadsimta realitāti, vajadzēja ne tikai jaunus vizuālus, bet arī tehnoloģiskus risinājumus. Lai tiktu galā ar šo ambiciozo filmas ideju, Ivars Seleckis pirmo reizi Latvijā izmantoja solarizāciju un izohēliju, tādējādi melnbaltajā filmā iekļaujot fantasmagorijas cienīgus krāsainus kadrus. Kaut arī Rīgas kinostudijas Mākslinieciskā padome iegūto efektu vērtēja neviennozīmīgi, Kinofotofonodokumentu arhīvā Ivara Selecka fondā glabājas vairākas vizuālas proves šim efektam, un ar autora atļauju šis materiāls ir iekļauts "Filmas arheoloģijas" pētījumā.

Leģenda par Turaidas Rozi Latvijas kultūrā vienmēr tikusi romantizēta. Raiņa luga "Mīla stiprāka par nāvi" sākotnēji bija iecerēta kā scenārija pamats, tomēr šī luga nekad nav tikusi uzskatīta par izcilu autora veikumu. Režisors Imants Krenbergs kopā ar dramaturgu Jāni Lūsi vairāk nekā gadu strādāja pie oriģinālscenārija. Filmas nosaukumā nav  Maijas – Turaidas Rozes – vārds, kas filmas veidošanas gaitā nomainīts pret daudz dramatiskāko "Zobena ēnā", tādējādi akcentējot vīrieša vainu un atbildību šajā traģēdijā.

Filmas radošā grupa atteicās no vēsturiskās precizitātes imitēšanas, nefilmējot sakoptajā Turaidā. Tas nebija naudas, bet estētiskā koncepta jautājums.

Uz Turaidas Rozes – Maijas – lomu bijušas 30 pretendentes. Par vispiemērotāko lomai tika atzīta sešpadsmitgadīgā Liepājas skolniece, bet jau Oļģerta Krodera aktieru studijas audzēkne Indra Briķe. 49 gadus pēc filmas uzņemšanas operators Ivars Seleckis kopā ar aktrisi devās uz Sāremā pili, lai trillera cienīgā ekspedīcijā meklētu  senās filmēšanas vietas.

Aktieris Ģirts Jakovļevs "Zobena ēnā" ieguva māņticīgā Jakubovska lomu, kas aktierim kļuva par vienu no netipiskākajiem kino darbiem viņa karjerā. Bet baroneses Šarlotes lomā tolaik uzdzirkstīja aktrise Velta Straume un filmas laikā, mīdot sacirstās rozes, raudāja dzīvas asaras.

"Filmas  arheoloģijas" veidotāji un radošā grupa norunāja tikšanos Turaidā pie Gūtmaņa alas, kas ir leģendas sākums, lai, saulei rietot, uz lielā ekrāna kopā ar publiku skatītos restaurēto filmu "Zobena ēnā".