Mans draugs – nenopietns cilvēks. Filmas arheoloģija (12+)

Filma, kurā Jānis Streičs kļuva par Jāni Streiču! Kino vēsture: tās varoņi un ne-varoņi leģendārajā filmā "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975).

Kā greizo spoguļu PSRS valstībā izdzīvoja Arvīds Lasmanis? Stāsts par pagājušu laikmetu un dzīvesveidu, jo Arvīds Lasmanis bija uz visu savu darba vietu goda plāksnēm un vienmēr pameta haltūristus uz paša vēlēšanos. Ideālists ar zelta rokām, taisnu mugurkaulu un sapni par daudzbērnu ģimeni. Viņš bija gatavs strādāt uz pilnu jaudu, bet bija piedzimis Padomju Savienībā. Tos sauca par Brežņeva laikiem, un Ēvalda Valtera kuplās uzacis varēja izraisīt nepareizas asociācijas, kuru dēļ filmu varēja aizklapēt ciet.

Tolaik kaprači bija naudīga profesija, bet jaunam ideālistam nācās cīnīties ne tikai par iztikšanu komunālajā dzīvoklī, bet arī par cieņu darbavietā. Dzīvespriecīga jauna cilvēka, kuru sauca Arvīds, tā laika kinomākslai ļoti pietrūka… Jānis Streičs zināja, par ko var un vajag jokot uz ekrāna Padomju Savienībā.

Filma "Mans draugs – nenopietns cilvēks" Jāni Streiču padarīja par kino meistaru, jo viņš spēja uztaisīt filmu, kurā katrs kino skatītājs, tā vai citādi, spēja ieraudzīt  gan dramatiskas, gan komiskas references par savu dzīvi.

Cikls "Filmas arheoloģija" atgriežas nozieguma  vietā – Rīgas kinostudijā kopā ar mūžam smaidīgo Jāni Paukštello, nopietno režisoru Jāni Streiču un viņa uzticamo asistenti Ilzi Līci. Mūsu varoņi: kostīmu māksliniece Skaidra Deksne, kino operators Miks Zvirbulis, publicists Ēriks Hānbergs un toreizējie filmas aktieri – Raimonds Auškāps, Kārlis Pumpuriņš, Jānis Liepiņš un Valdis Liepiņš.

Jautājums ir atvērts: vai Arvīds Lasmanis bija radinieks Raiņa Antiņam, latviešu pasaku trešajam tēva dēlam, vai tomēr paša Jāņa Streiča slēptajam "alter ego"?

Šis ir laikmeta pētījums, nezaudējot jautrību.