Daudz laimes, jubilār! Kultūras, politikas un sabiedriskā darbiniece Kārina Pētersone

Noformulēt vienā vārdā, kas ir Kārina Pētersone, šīs nedēļas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" viešņa, ir liels izaicinājums. Un kā gan ne? – ja citiem ir viena profesija, viena specializācija, tad Kārinai to, šķiet, ir vesela kartotēka! Proti: angļu filoloģe, pasniedzēja, tulkotāja, politiķe un kultūras darbiniece. Savulaik bijusi ministre gan kultūras jomā, gan sabiedrības integrācijas lietās un arī 7. un 9. Saeimas deputāte. Ir vadījusi Latvijas Institūtu, bijusi Saeimas ģenerālsekretāre, Rīgas Latviešu biedrības Domes locekle, A. Čaka biedrības un O. Vācieša biedrības biedre. Ja visu to aptver, šķiet, visprecīzāk būtu Kārinu Pētersoni dēvēt par sabiedrisku darbinieci, jo viņa, balstoties mūsu nacionālās kultūras pirmsākumos – jaunlatviešu tradīcijā –, ir darbojusies ļoti dažādās, mums visiem nozīmīgās jomās.

Kārina ir no cilvēkiem, kam ir redzējums, kā lietām notikt. Amati nav viņas pašmērķis, arī politikā viņa savulaik nokļūst gluži nejauši – Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija vadītājam Anatolijam Gorbunovam vajadzēja gudru, valodas protošu palīdzi, un tā jaunā Kārina, izcilā dramaturga un Dailes teātra režisora Pētera Pētersona meita un pirmās Latvijas brīvvalsts lugu autora, rakstnieka Jūlija Pētersona mazmeita, nokļuva nu jau vēsturiski nozīmīgu notikumu virpulī, 1991. gada puča laikā nodemonstrējot drosmi un spēju racionāli reaģēt ārkārtas situācijā. Pēc tam viņa par šo laiku sarakstīs grāmatu.

Šobrīd Kārina Pētersone ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības vadītāja, joprojām – dažādu kultūras biedrību un sabiedrisku projektu valdēs. Saruna ar viņu allaž izdodas! Un kā gan ne? – Kārinai ir daudz ko pastāstīt gan par savas kultūrvēsturiski nozīmīgās dzimtas, gan visas Latvijas notikumu aizkulisēm.