Kas jāmaina Latvijas sportā? - Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis. Valsts dot naudu neplāno
Iecere Rīgā būvēt Paralimpisko sporta centru varas gaiteņos cirkulē kopš 2017. gada. Par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta zeme Bišu muižas apkārtnē, izstrādāts biznesa plāns, veikta būvniecības priekšizpēte un izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Tomēr reāla celtniecība tā arī nav uzsākta. Latvijas Paralimpiskā komiteja gan iecerei nav atmetusi ar roku.
Intervija - Liene Apine, Latvijas paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja
"Esam vienojušies ar Olimpiskās komitejas Izpildkomiteju, ka veidosim kopīgu darba grupu, lai apzinātu tos sporta veidus, kurus varam šajā sporta centrā izvietot. Un, protams, tālāk skatīties gan pie finansējuma piesaistīšanas, gan pie ieceres īstenošanas."
Intervija - Aleksandrs Samoilovs, IZM Sporta departamenta direktors
"Šobrīd, it sevišķi ņemot vērā esošo fiskālo situāciju, pašreizējā budžeta ietvaros mūsu plānos tas nav."
Samoilovs norāda, ka valsts prioritāte pašlaik ir drošība, tāpēc pārējām nozarēm ir jāsavelk ciešāk jostas. Ministrija neuzskata, ka Latvijā būtu pielāgotas sporta infrastruktūras deficīts.
Intervija - Aleksandrs Samoilovs, IZM Sporta departamenta direktors
"Mums Latvijā ir pietiekami daudz infrastruktūras, kura ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti. Arī nesen nodotais Nacionālais sporta centrs. Būvējot to objektu, tas tika veikts sadarbībā ar sportistu organizācijām, ar nevalstiskajām organizācijām, arī biedrībām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti. Lai nodotu jebkuru sporta objektu Latvijā, ir jāievēro normatīvi, kuri ir pielāgoti cilvēkiem ar invaliditāti."
Intervija - Liene Apine, Latvijas paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja
"Ja mēs varētu panākt esošās infrastruktūras pielāgošanu, tas jau būtu kā uzbūvēt kosmosa kuģi. Latvijā nevienam nav skaidrs, kāda ir tā mūsu sporta infrastruktūra. Jā, mēs varam uzbūvēt iebrauktuvi, bet ir ļoti grūti izbūvēt dušas telpas sportistiem, ģērbtuves un visu pārējo. Tas var izmaksāt par dārgāk nekā uzbūvēt vienu centru, kas ir pielāgots pilnīgi visam."
Latvijas Paralimpiskās komitejas ieskatā, sporta centra projekts nav realizēts tikai tāpēc, ka trūcis politiskas ieinteresētības. Projekta vadītāja Liene Apine kā kļūdu izceļ vēlmi publiski un caurspīdīgi atainot projekta īstenošanu.
Intervija - Liene Apine, Latvijas paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja
"Mēs jau ar Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti savā starpā esam runājušas, ka laikam pieļāvām būtisku taktisku kļūdu, jau pašā sākumā paziņojot, ka šis centrs taps pilnīgi atklāti, ikvienam būs iespēja redzēt katru izmaksu izlietojumu; katru centu; cik maksājusi katra skrūvīte un visu pārējo. Tā, man liekas, bija mūsu kļūda, kāpēc šis centrs joprojām ir tikai uz papīra."
Pirms pāris gadiem publicētajās KNAB noklausītajās "Būvnieku karteļa" sarunās tika apspriests objektu sadalījums būvnieku starpā, tai skaitā – arī sporta infrastruktūras. Lielākā daļa kartelī iesaistīto būvnieku bija aktīvi gan sporta un politisko projektu sponsorētāji, gan vēlāk arī sporta objektu būvētāji. Sarunās figurēja arī vairāku sporta federāciju tagadējie vadītāji. Publiski par karteļa slēpto ietekmi runājis bijušais Siguldas ledus trases direktors Dainis Dukurs, atzīstot, ka, atrodoties amatā, izjutis spiedienu no politekonomiskajiem grupējumiem. Izglītības un zinātnes ministrija gan neuzskata, ka pie vainas Paralimpiskā sporta centra projekta izgāšanā būtu Paralimspikās komitejas vēlme uz caurspīdīgumu.
Intervija - Aleksandrs Samoilovs, IZM Sporta departamenta direktors
"Šo jautājumu es nevaru komentēt. Negribētos ticēt, ka tas ir iemesls. Tomēr gribētos ticēt, ka tam bijuši kādi citi iemesli, ja šis projekts ticis apstādināts."
Paralimpiskā komiteja uzsver, ka sporta centrs būtu atvērts jebkuram sportot gribētājam, nevis tikai personām ar invaliditāti. Ja nepieciešams, būvei varot dot arī citu nosaukumu.