Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta naudas dalīšanas farss: premjere procesu neplāno apturēt

Turpinām vēstīt par sarežģījumiem valsts finansējuma sadalē sportam. Kamēr vairākas federācijas apsver domu naudas sadalījumu apstrīdēt tiesā, Ministru prezidente Evika Siliņa radikālus soļus spert neplāno. Dažādu problēmu ieskautajam naudas sadales procesam turpina sekot Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.

Valsts finansējuma sadale sporta federācijām šogad izvērtusies par farsu. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija pirmo gadu pati veica federāciju iesniegto datu izvērtēšanu. Iepriekš šī funkcija bija deleģēta Latvijas Sporta federāciju padomei. Dažādu kāzusu un problēmu bijis pārpārēm, par ko vēstījām iepriekšējos sižetos, un joprojām veselām trīspadsmit federācijām to tīmekļa vietnēs publicētā sportistu reģistra dati nesakrīt ar Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtajiem.

Latvijas Televīzija vaicāja Ministru prezidentei Evikai Siliņai, vai viņa plāno rosināt pārskatīt valsts finansējuma sadalījumu sporta federācijām un vai tiks veikts padziļināts Izglītības un zinātnes ministrijas darba izvērtējums.

Intervija - Aleksis Zoldners, E. Siliņas preses sekretārs

"Pēc ikvienas reformas vai jauna modeļa ieviešanas jāveic arī izvērtējums, lai izdarītu secinājumus par rezultātiem. Tāpat nepieciešams turpināt Izglītības un zinātnes ministrijas dialogu ar sporta organizācijām par izmaiņām, kritērijiem un neskaidrajiem jautājumiem, novērst sākotnējās nepilnības, un pēc jaunā modeļa izvērtējuma nākt klajā ar priekšlikumiem par uzlabojumiem, tajā skaitā attiecībā uz datu apkopošanu un pārbaudi."

Tiešas atbildes Ministru prezidente nesniedz, taču noprotams, ka spert radikālus soļus un apturēt finansējuma piešķiršanas procesu viņa neplāno. Latvijas Televīzijai zināms, ka vairākas federācijas nopietni apsver domu vērsties tiesā, kā arī Valsts kontrolē. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka tā patur tiesības negodprātīgās federācijas sodīt.

Izglītības un zinātnes ministrija

"Ievērojot to, ka sadarbības līgums paredz tiesības ministrijai apturēt vai samazināt līgumsummas izmaksu, kā arī aizkavēt nākošā ceturkšņa finansējumu vai pieprasīt jau pārskaitītā finansējuma atmaksu, ja federācija sadarbības līguma izpildes laikā apzināti ir sniegusi nepatiesu informāciju."

Ministrija arī uzsver, ka sporta federāciju uzraudzības nolūkos ir noslēgts līgums ar Latvijas Sporta federāciju padomi. Līgumā ir atrunāts, ka Sporta federāciju padomei ir jāuzrauga federāciju darbs – jāseko līdzi publicēto kalendāru, nolikumu un arī sportistu reģistra atbilstībai. Reģistrēto sportistu skaits ir tik būtisks, jo šogad valsts finansējuma sadalījumā lielāks svars nekā iepriekš bija masveidībai, bet mazāks – sportiskajiem sasniegumiem.

Intervija - Aleksis Zoldners, E. Siliņas preses sekretārs

"Ministru prezidente kā ļoti pozitīvu aspektu izceļ to, ka pārmaiņu rezultātā sporta finansēšanas sistēmā nostiprināta bērnu, jauniešu un sabiedrības veselības prioritāte."

Intervija - Aigars Nords, Skriešanas pasākumu organizators

"Faktiskie tautas sporta organizatori un valsts joprojām dzīvo uz dažādām planētām. Vieni, kas deklarē, ka tautas sports un bērnu sports ir super prioritāte, un uz papīra pat it kā līdzfinansējums ir pieaudzis. Un otri, kas par to visu rausta plecus un brīnās, jo nekāda pieauguma tautas sporta organizatoriem nav bijis."

Nords norāda, ka pati tendence augstāk vērtēt masveidības rādītājus, ir apsveicama. Lielā mērā pateicoties viņa un citu tautas sporta entuziastu rīkotajiem skriešanas pasākumiem, Latvijas Vieglatlētikas savienībai 2024. gadā ievērojami pieaudzis valsts finansējums. Taču Nords jau paguvis noskaidrot, ka tas tiks iztērēts federācijas pamatvajadzību nodrošināšanai.

Intervija - Aigars Nords, Skriešanas pasākumu organizators

"Īstenībā faktiskajiem tautas sporta organizatoriem no šī pieauguma nav bijis nekāda faktiska labuma. Kā jau es teicu, šī nauda ir un paliek federācijās. Mums kā organizatoriem no tās nav nekāda labuma."

Nords uzskata, ka ja reiz tautas sporta masveidība tiek ņemta vērā valsts finansējuma aprēķināšanā, tad būtu tikai godīgi noteikumos iestrādāt, kāds procents no federācijām piešķirtās summas būtu jātērē tautas sporta veicināšanai. Tāpat vērtīgi būtu saprast, vai oficiālajā statistikā iekļaujami ir tikai katras federācijas biedru rīkoto sacensību masveidības dati vai arī jāmēra sporta veids kopumā. Citādi šobrīd populārāko sporta veidu topa galvgalī veidojas interesanta aina, jo golfs it kā ir piecreiz masveidīgāks par basketbolu, un uz šo datu pamata ir aprēķināts valsts finansējums.

Reģistrēto sportistu skaits pieaugušajiem

Izglītības un zinātnes ministrijas publicētie dati

Sporta veidsSportistu skaits
Golfs 5898
Futbols5446
Vieglatlētika5020
Hokejs3599
Volejbols2650
Orientēšanās 2474

*Basketbols 1254

Intervija - Aigars Nords, Skriešanas pasākumu organizators

"Valsts politiku [sportā] nav iespējams izveidot ar simts, divsimts, četrsimts tūkstošiem eiro. Tā ir ķeksīša līdzfinansējuma politika, ar to neko nevar panākt un neko nevar izdarīt."

Zīmīgi, ka gada pirmais ceturksnis jau noslēdzies, bet valsts līdzfinansējuma konkurss tautas sporta pasākumiem vēl nav pat izziņots. Kā norāda Nords, ja konkursa mērķis ir veicināt augsta līmeņa tautas sporta pasākumu rīkošanu, tad šim gadam ar to jau ir nokavēts.