Kas jāmaina Latvijas sportā? Valsts jau otro reizi aptur finansējuma piešķiršanu sporta federācijām

Izglītības un zinātnes ministrija jau divas reizes atlikusi valsts finansējuma piešķiršanu sporta federācijām. Abos gadījumos iemesls ir federāciju iesniegtie dati, uz kuru pamata aprēķināts finansējums un noteikti piecpadsmit prioritārie sporta veidi. Tie saņems ievērojami lielāku finansējuma nekā pārējie astoņdesmit.

Intervija - Artis Zentelis, Latvijas Kērlinga asociācijas valdes loceklis

"Ir tādi pilnīgi absurdi skaitļi. Kad skaties un brīnies, kur pēkšņi var dubultoties un trīskāršoties šis bērnu un jauniešu skaits. Sacensības pēkšņi tiek rīkotas desmitreiz vairāk."

Jau iepriekš vēstījām par dīvainībām tenisistu un džudistu uzskaitē. Tomēr šie sporta veidi nav vienīgie, kas piesaista uzmanību. Tā, piemēram, Latvijas Futbola federācijas spēlētāju reģistrā vairāk nekā 3000 spēlētāju atkārtojas, jo uzrādīti arī kā telpu futbola spēlētāji, turklāt netrūkst arī tādu, kas reģistrā norādīti pat trīs reizes. Savukārt golfs uzskatāms par visstraujāk augušo sporta veidu Latvijā. Ja 2022. gadā tas uzrādīja 1036 spēlētājus pieaugušo vecumā, tad 2023. gadā to skaits gandrīz seškāršojies, ministrijai iesniegtajos datos sasniedzot nepilnus sešus tūkstošus. Lai gan pašas golfa federācijas mājaslapā lasāms par 1331 spēlētāju.

https://www.lgf.lv/post/atskats-uz-2023

Taču šie ne tuvu nav vienīgie piemēri, jo daudzu sporta federāciju izaugsme masveidības un aktivitāšu rādītājos ir grūti aptverama un faktiski neticama.

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

"Mēs redzam, ka – lai es iekļūtu "Top 15", man nepietiek vairs ar desmit Latvijas čempionātiem, kas būtu normāli visās vecuma grupās kopā. Es redzu, ka man vajag divdesmit Latvijas čempionātus jauniešiem, divdesmit junioriem un divdesmit pieaugušajiem, un tad es varu pretendēt. No tā neviens neiegūst. Īstenībā mēs ražojam pasākumus kvantitātes dēļ jeb šo kritēriju dēļ, lai tiktu pie tās naudas."

Šis ir pirmais gads, kad datu izvērtēšanu un naudas sadali veic pati Izglītības un zinātnes ministrija. Iepriekš šī funkcija bija deleģēta Latvijas Sporta federāciju padomei. Latvijas Televīzija izpētīja Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas praksi naudas sadalē federācijām. Nevienā no šīm valstīm par sportu atbildīgās ministrijas datus pašas nepārbauda, šīs funkcijas deleģējot nevalstiskajām sporta organizācijām – kā tas līdz šim bija arī Latvijā. Turklāt visās šajās valstīs datu iesniegšanai ir izveidota centralizēta digitāla sistēma, kādas Latvijā joprojām nav.

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

"Es teikšu godīgi: ja ministrijas uzstādījums bija, ka valsts budžeta līdzekļu [sadali] pārņemam, lai finansējumu sadalītu kvalitatīvāk, caurspīdīgāk, pārredzamāk un visiem būtu lielāka uzticamība, tad mēs redzam, ka ir noticis pretējais."

Intervija - Artis Zentelis, Latvijas Kērlinga asociācijas valdes loceklis

"Ministrijas ieskatā vispār visi ir zagļi un krāpnieki. Sākot ar lielajām sporta organizācijām – gan Latvijas Sporta federāciju padome, gan Olimpiskā komiteja, gan Komandu sporta spēļu asociācija – gan arī tā pati attieksme ir pret federācijām."

Zentelis uzskata, ka kritērijiem ir jābūt sazarotākiem – nevar uz vienas vērtējuma skalas likt, piemēram, bobsleju, dambreti un futbolu. Savukārt Platonovs uzskata, ka ar "Excel" tabulu palīdzību jēdzīgi sadalīt valsts finansējumu sportam nemaz nav iespējams – tam jābūt politiskam lēmumam, balstītam uz veselo saprātu.

Intervija - Inese Kalvāne, Valsts kontroles padomes locekle

"Nav pieļaujama tāda vide un sistēma, kuras ietvaros tiek sniegti nepatiesi dati – ja tādi tiek sniegti. Jo uz nepatiesiem datiem mēs nedrīkstam pieņemt lēmumus par budžeta līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu."

Kalvāne norāda, ka Valsts kontrole šo situāciju vēl nav vērtējusi, taču atbildība ir jāuzņemas ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī sporta sabiedrībai, kas šādā veidā pati zāģē zaru, uz kura sēž. Izglītības un zinātnes ministrija lēmuma pieņemšanas termiņu pagarinājusi līdz 31. martam. Uz Latvijas Televīzijas jautājumiem tā savas atbildes nesniedza, vien pavēstīja, ka federācijas lēmumus saņems nākamās nedēļas sākumā.

Savukārt federācijām valsts finansējuma saņemšana uz nepatiesas informācijas pamata var beigties ne tikai ar naudas atmaksāšanu, bet arī administratīvo atbildību. Bargākais likumā paredzētais soda mērs ir naudas sods 14 tūkstošu eiro apmērā.