Daudz laimes, jubilār! Arhitekts Andris Kronbergs

Latvijas Kultūras kanonā, kas ir izcilāko Latvijas mākslas darbu un vērtību apkopojums, tapis ierakstīts arī raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" janvāra viesa arhitekta Andra Kronberga vārds. Kultūras kanons apliecina, ka Kronbergs ir "viens no respektētākajiem un talantīgākajiem Latvijas laikmetīgās arhitektūras procesa dalībniekiem, kurš visbiežāk saņēmis Latvijas Arhitektu savienības Lielo gada balvu un 2003. gadā, pēc ASV vēstnieka Latvijā ierosinājuma, nominēts pasaulē nozīmīgākajai arhitektūras atzinībai – Prickera balvai."

Arhitekts bijis arī Kronberga tēvs, savukārt mamma – matemātikas skolotāja. Bērnībā gan Andris mācījies mūziku: klavieres un klarneti, spēlējis dažādās grupās, bijis arī pie "Menueta" izveides, un saka, ka arhitektūra pie viņa atnākusi nejauši. Mūzikas augstās prasības gan pret sevi, gan arhitektūru viņa daiļradē var nolasīt ļoti skaidri. Jānis Dripe, arhitekts un arhitektūras eksperts, izteicis viedokli, ka mūziku studējuši arhitekti arī būvniecības mākslā domā plašāk.

Ceļš arhitekta profesijā sākās Rīgas Politehniskajā institūtā, tam sekoja darbs Modra Ģelža darbnīcā, projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts", kur tapa viens no pirmajiem lielajiem projektiem: Mežciema sabiedriskais un tirdzniecības centrs – apbalvots, bet diemžēl nerealizēts sapnis. 80. gadu beigās Kronbergs, jau ieguvis autoritāti, kopā ar kolēģiem dibināja vienu no pirmajiem privātajiem arhitektu birojiem "Arhis", ko kopā ar Arni Kleinbergu vada joprojām.

"Būvniecības mākslai ir jāatspoguļo laikmets," saka Kronbergs, kurš allaž Latvijā centies ieviest jaunās tehnoloģijas, un viņa favorītmateriāls bieži ir bijis stikls – gan ēku sienās, gan starpsienās un kāpņu margās. "Stikls ir gaismas ielaišana mājās lielā apjomā. Tagad – citādā veidā, nekā tas bija iespējams agrāk!"

Kultūras kanons Kronberga nopelnos ierakstījis arī tūkstošgades mijā radīto Latvijas valsti reprezentējošo arhitektūru – Rīgas lidostas pārbūvi (kopš 1996. gada līdz mūsdienām) un Latvijas Bankas filiāli Bezdelīgu ielā (1996–2001). Kronbergs ir arī tā sauktās šķūņu arhitektūras aizsācējs Latvijā – par šīs tendences emocionālāko projektu uzskatot viņa vecāku privātmājas pārbūvi Jūrmalā Mellužos.

"Mana pieturvieta ir Latvija, un es labprāt uzturos gan pie kāda Zemgales ezera, gan Kurzemes jūrmalā. Daba ir tā, kas mums var palīdzēt līdzsvaroties," atzīst mākslinieks, piebilstot, ka daba sniedz arī mācību stundas: "Gaismai, tumsai un saulei ir liels nopelns arhitektūrā."

Īsi Andri Kronbergu raksturo divi vārdi, kas, tāpat kā viņa uzvārds, sākas ar burtu "k": krampis – tas raksturo Kronberga pieeju dzīvei, tā viņu sauc arī kolēģi, un tāds ir viņam veltītās grāmatas nosaukums. Otrs "k" raksturo Kronberga filozofiju: kalpotājs. Kalpot skaistumam, sabiedrības labumam, domāt valstiski – tas ir par Kronbergu!