Ielas garumā. Tvaika, Ziemeļu, Hāpsalas un Sarkandaugavas ielas

Daudzi Sarkandaugavas ielu nosaukumi apliecina, ka šī apkaime saistīta ar rūpniecības attīstību Rīgā un allaž bijis strādnieku rajons. 1861. gadā pirmoreiz rakstos pieminēta pirmā tvaika kokzāģētava Rīgā, ko nodibināja angļu uzņēmējs Hants, un kas devusi nosaukumu Tvaika ielai. 1865. gadā ierīkota «Valdšleshen» alus darītava, ko zinām kā «Aldari». Rūpnīcas īpašnieka nams un parks Latvijas brīvvalsts laikā kļuva par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidenci. Latvijai atgūstot neatkarību, tur izveidoja Kultūras muzeju «Dauderi», kam kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš uzdāvāja savu piecdesmit gadus ārpus Latvijas krāto kolekciju.
Sarkandaugavas iela nav iedomājama bez 1878. gadā uzceltās Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcas un bērnu un jauniešu centra «Laimīte», kurā izauguši gan mākslinieki, gan pazīstami sportisti. Skarbā, bet reizē romantiskā vide iedvesmojusi daudzus radošus cilvēkus, arī rakstnieku Andri Puriņu. Viņš prot izstāstīt daudz amizantu stāstu gan no vēstures, gan pavisam nesenajiem padomju laikiem