Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vieglatlētikas finanšu krīze: pašu vai valsts vaina?

Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. Organizācijas minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas un Sporta federāciju padomes sastāda vien 120 000 eiro. 

Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs

“Kopumā gadā ir divdesmit Latvijas čempionāti visām vecuma grupām. Ar ko mēs vēl esam unikāli – mums ir vajadzīgi 70 tiesneši stadionā vienlaicīgi. Izdevumi vienu sacensību organizēšanai ir ļoti augsti. Skatoties uz Latvijas Sporta federāciju padomes kritērijiem, visām federācijām ir savas aktivitātes, bet droši vien noorganizēt čempionātu dambretē ir nedaudz lētāk nekā noorganizēt čempionātu vieglatlētikā.” 

Pārspīlēti gan būtu teikt, ka vieglatlētika no valsts puses nebūtu novērtēta. Vieglatlētika kā neviens cits sporta veids var lepoties ar teju visām iespējamajām valsts budžeta injekcijām. Vieglatlētika ir atrodama visvairāk sporta skolās, un sistēmas ietvaros valsts dotē jaunatnes vieglatlētikas treneru darba samaksu. Vieglatlētika ir atrodama arī valsts uzturētajā Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Vieglatlēti ir Latvijas Olimpiskajā vienībā, vieglatlēti saņem pabalstu no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda.

Valsts finansiāli atbalsta arī vieglatlētikas sacensību organizēšanu. Vieglatlētikas savienība saņem valsts dotācijas arī caur Olimpisko komiteju un Sporta federāciju padomi. 

LVS saņemtās dotācijas (EUR)

Ierasti Latvijas Vieglatlētikas savienība bijusi viena no visdāsnāk dotētajām Latvijas sporta federācijām. Tās iesniegtajos gada pārskatos atrodams, ka vēl nesen dotāciju apmērs ik gadu bijis virs pusmiljona eiro. Miļkevičs skaidro, ka daļā dotāciju Vieglatlētikas savienība tikai bijusi starpnieks, kas naudu pārskaita citam savienības biedram. Turklāt kādreiz savu artavu pienesa arī starptautisko vieglatlētikas jumta organizāciju finansējums. 

Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs

“Ļoti labs jautājums par starptautisko finansējumu. Tas mums jau apaļus 3 gadus ir nulle. Tāpēc, ka esam iekļauti to ekonomiski attīstīto valstu sarakstā, kuras starptautiskā un Eiropas vieglatlētikas asociācijas vairs nefinansē.” 

Miļkevičs norāda, ka pērn izdevies piesaistīt 124 000 eiro no privātajiem atbalstītājiem. Tas liek secināt, ka Vieglatlētikas savienība ir ārkārtīgi atkarīga no dotācijām un īsti nespēj par sevi pastāvēt tirgus apstākļos, konkurencē ar citu sporta veidu federācijām. 

Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs

“Prasīt naudu sportam ir diezgan sarežģīti. Arī atbalstītājiem. Nebūsim naivi – atbalstīt kara upurus, vai atbalstīt vieglatlētiku – droši vien tur nav divu domu. Bet arī mums tā ir izdzīvošanas stadija, kurā šobrīd esam.” 

Intervija - Viktors Lācis, Vieglatlētikas treneris

“Latvijas Vieglatlētikas savienība visu laiku ir bijusi lūdzēja lomā. Visu laiku ir jālūdz nauda pašvaldībām, lai aizvestu uz pasaules vai Eiropas čempionātiem.” 

Vieglatlētikas treneris Viktors Lācis uzskata, ka vieglatlētiku glābt var tikai prioritāro sporta veidu noteikšana, kas valstiskā līmenī atlikta. Viņaprāt, prioritārajiem sporta veidiem jābūt atsevišķi noteiktiem gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Latvijas Olimpiskajā komitejā, gan Latvijas Sporta federāciju padomē.

Intervija - Viktors Lācis, Vieglatlētikas treneris

“Mēs redzam, ka zaudējam bērnus. Ļoti daudz bērnu. Tas nav tikai kovida dēļ. Tas ir tāpēc, ka mums nav prioritāšu. Latvijas Vieglatlētikas savienība nevar normāli sarīkot sacensības, tāpēc ka viņiem nav naudiņas.” 

Intervija - Ieva Zunda, LVS valdes locekle

“Manuprāt, nav pareizs princips, ka valsts finansējums tiek nodots sabiedriskajām organizācijām. Šajā gadījumā – Olimpiskajai komitejai, Sporta federāciju padomei un Komandu sporta spēļu asociācijai. Šīs trīs organizācijas tālāk pārdala naudu. Šīs visas trīs ir sabiedriskas organizācijas, kas arī cīnās par vēlētāju balsīm. Manuprāt, tā rezultātā tiek dalīts pēc iespējas vienlīdzīgāk visām federācijām, neizvērtējot prioritārās.” 

Pēc Latvijas Sporta federāciju padomes kritērijiem, vieglatlētika sporta veidu rangā ierindojas 2. vietā un caur šo organizāciju saņem otro lielāko valsts dotāciju. Tomēr tās apmērs ir relatīvi neliels, jo valsts dotācijas tiek sadalītas 86 dažādām federācijām. Lai iegūtu papildus līdzekļus no valsts budžeta, Latvijas Vieglatlētikas savienība vērsīsies Nacionālajā sporta padomē. Papildus finansējuma piešķiršana solās būt ļoti vārīgs jautājums. Vieglatlētiem nelabvēlīgs lēmums var nopietni iedragāt sacensību kalendāru un sportistu starptautisko apriti. Savukārt vieglatlētikai labvēlīga lēmuma gadījumā traci par šādu ārpus kārtas atbalstu varētu sākt celt citas federācijas, kurām arī savu rūpju un problēmu netrūkst.