Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāpēc Latvijas hokeja izlase mīņājas uz vietas?

Latvijas hokeja valstsvienība Pekinā zaudēja visas četras spēles un turnīru beidza pirmspēdējās 11. vietā. Kas jāmaina Latvijas sportā komanda šonedēļ pētīja, cik hokeja attīstība mūsu zemē spērusi soļus uz priekšu salīdzinot ar mūsu tiešajām konkurentēm. Turpina Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.

Latvijas hokeja izlases starts Pekinā notika tieši 20 gadus pēc olimpiskās debijas Soltleiksitijā. Tas kalpo kā labs atskaites punkts tam, kā 20 gadu laikā mainījušies spēku samēri. Latvijas izlasei šis bija piektais olimpiskais turnīrs. Tikai vienā gadījumā – 2014. gadā Sočos – izdevies sasniegt ceturtdaļfinālu. Salīdzinājumam: Latvijas pāridarītāja Dānija olimpiskajās spēlēs debitēja tikai šogad, un jau ar pirmo piegājienu kvalificējās ceturtdaļfinālam. 2003. gadā dāņi atgriezās pasaules elites divīzijā pēc 54 gadu ilgas cīnīšanās zemākajās divīzijās. Lai arī spēku samēri joprojām ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem, tomēr dāņu pārākums sāk iezīmēties arvien nepārprotamāk. Kaut vai tādā mērauklā kā NHL hokejistu daudzums. Dāņiem tādi šosezon ir pieci, bet nesen vēl bija septiņi. Latvijai septiņi NHL hokejisti nav bijuši kopš 2001. gada janvāra. 

  • Olivers Bjorkstands Blue Jackets
  • Nikolajs Ēlerss Jets
  • Larss Ellerss Captials
  • Jonass Rondbjers Golden Knights
  • Aleksandrs Trū Kraken

Galvenais Dānijas hokeja uzplaukuma iemesls ir mazās izmaksas bērnu hokejā. Dānijā strādājošais treneris Toms Strauss atklāj, ka ledus stunda bērniem maksā 2,70 eiro, kamēr Latvijā summas galvenokārt rakstāmas ar trim cipariem – sākot no 150 eiro un uz augšu. Lēto ledu Dānijā var nodrošināt ar brangām pašvaldību dotācijām. Arī Latvijā vietām pašvaldības aktīvi līdzdarbojas hokeja izmaksu mazināšanā, tomēr tā ir pašu vietvaru iniciatīva, nevis nostādīta sistēma. 

Intervija - Raimonds Rudzāts, LTV sporta žurnālists

Hokeju pieejamāku varētu padarīt tā iekļaušana valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu lokā. Diemžēl darbs pie to noteikšanas rit jau ceturto gadu, un pašlaik nonācis strupceļā, tā arī nespējot vienoties par kritērijiem. ” 

Jau pērnā gada pavasarī vēstījām, ka Latvijā ir viena no dārgākajām hokeja apguvēm pasaulē, turklāt ievērojami dārgāka nekā tuvākajām sāncensēm: Norvēģijai, Dānijai, Vācijai un Šveicei. Latvijas hokeja izlases konkurētspējai nākotnē noteikti par labu nebūs nākuši pandēmijas laika ierobežojumi. Aptuveni 180 jauno hokejistu Latviju pametuši neplānoti agri. Tā, piemēram, norvēģu klubi, cīnoties par talantīgākajiem latviešu jaunajiem spēlētājiem, vecākiem pat piedāvāja darbu Norvēģijā. Lieki piebilst, ka šie faktori rada risku, ka aizbraukušie jaunie hokejisti starptautiskā līmenī vēlāk spēlēs citu valstu izlasēs. 

Intervija - Viesturs Koziols, LHF valdes loceklis

Lētāku mēs varam padarīt tikai ar valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs nevaram cerēt, ka mazajos klubos, kuros aug bērni, - ka viņiem būs lielie sponsori, kuri dos simtus tūkstošu, lai vecākiem nebūtu jāmaksā 200 – 300 eiro, bet simboliski 15 eiro mēnesī. Tas nenotiks! Tas ir tikai valsts un pašvaldību uzdevums.” 

2010. gada Vankūveras olimpisko spēļu astotdaļfinālā Latvija piespieda čehus spēlēt papildlaiku. Tobrīd būtisku daļu izlases kodola veidoju Rīgas “Dinamo” hokejisti, kas ikdienā kopā spēlēja otro sezonu. Daudziem šķita, ka “Dinamo” faktors ilgtermiņā vairos Latvijas izlases konkurētspēju. Kopš dibināšanas 2008. gadā “Dinamo” reklāmas ieņēmumos guvuši apmēram 145 miljonus eiro. Summa ir aptuvena, taču balstīta uz gada pārskatos uzrādītajiem reklāmas ieņēmumiem. Ņemot vērā, ka “Dinamo” bērnu hokeja skola pastāvēja neilgu brīdi, tad lielākā daļa šīs iespaidīgās summas ir tērēta jau sevi apliecinājušiem hokejistiem. Spriežot pēc Latvijas izlases rezultātiem, grūti runāt par būtiskiem uzlabojumiem. 

Ērā pirms “Dinamo” Latvijas izlase labāko astoņnieku pasaules čempionātos sasniedza trīs reizes – 1997., 2000. un 2004. gadā

“Dinamo” ērā, 14 gadu laikā, tas izdevies divas reizes: 2009. un 2018. gadā. Kā arī vienreiz iekļūts olimpisko spēļu labāko astoņniekā. Varam tikai spekulēt, kādi būtu rezultāti, ja Latvijas izlases kodolam nebūtu dota iespēja spēlēt KHL. Maz ticams, ka rezultāti būtu labāki, bet – vai arī krasi sliktāki? Zīmīgi, ka no šobrīd NHL spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, nevienam nav bijusi saistība ar “Dinamo”. 

  • Zemgus Girgensons Sabres
  • Teodors Bļugers Penguins
  • Elvis Merzļikins Blue Jackets
  • Kristiāns Rubīns Maple Leafs

Kopš debijas Soltleiksitijā Latvijā ievērojami ir audzis ledus haļļu skaits. Latvijas Ledus haļļu asociācijas mājaslapā atrodama informācija par 23 ledus laukumiem. 2002. gadā tādi bija tikai astoņi. Haļļu daudzums veicinājis masveidību gan bērnu, gan amatieru segmentā, palīdzot hokejam nosargāt augstos popularitātes rādītājus sabiedrībā, bet nav atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas izlases konkurētspēju. Arī tam kā viens no iemesliem jāmin bērnu hokeja dārdzība, jo varam tikai zīlēt, cik daudz talantīgu bērnu hokeja slidas ne reizi dzīvē tā arī nav uzvilkuši prāvo izmaksu dēļ.