Sastrēgumstunda

Rinkēvičs kategoriski neatbalsta ekonomiskās sankcijas pret Ukrainu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) kategoriski neatbalsta ekonomisku sankciju ieviešanu pret Ukrainu, kur notiek sadursmes starp miliciju un opozīcijas pārstāvjiem. Sadursmēs jau ir pirmie bojāgājušie.
„Es esmu kategoriski pret šādām [ekonomiskām] sankcijām, jo pirmie cietīs paši Ukrainas iedzīvotāji. Līdz šim pieredze nav bijusi laba,” Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” atzina Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra,  ka ne Lietuva, ne Zviedrija nerunā par ekonomiskām sankcijām, savukārt Baltijas valstu starpā notiek diskusijas par ierobežojumiem atbildīgajām personām iebraukt ES un personisko kontu iesaldēšanu.
Ministrs arī informēja, ka trešdien plkst. 15 uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Ukrainas vēstnieks un pēc šīs tikšanās uzreiz ticis izplatīts arī ministrijas paziņojums.
Savukārt ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa  raidījumā uzsvēra, ka pašlaik vēl tikai notiek diskusijas par nepieciešamo Eiropas Savienības diskusiju un to nevajadzētu sasteigt.
„Ja rīcība būtu ātrāka, tad Krievija varētu pārmest iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Vienas dienas laikā nevar pieņemt lēmumu par iespējamām sankcijām, bet vienprātība par nosodījumu ir. Tas ir dažu dienu vai nedēļu jautājums,” pauda Ozoliņa.
Viņa nepiekrita apgalvojumam, ka Ukrainā notiek cīņa par Krievijas un ES ietekmi, bet gan  pašas Ukrainas cīņa, kurā virzienā tā vēlas iet.
Jaunais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka Latvijas rīcība Ukrainas jautājumā neliecina par baidīšanos no Krievijas, bet lēmumus nevar sasteigt. Arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Vienotība”) uzskata, ka Latvijas reakcija Ukrainas jautājumā ir adekvāta.
Pabriks „lielā mērā” piekrita viedoklim, ka „scenārijs notikumiem Ukrainā tiek rakstīts Kremlī, Maskavā”.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapkins („Saskaņas centrs”) norādīja, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta stabilā un drošā Ukrainā. Viņš uzskata, ka demonstranti vēlas sakārtot paši savu valsti.
Pabriks: ir tendence pieaugt Krievijas maigajai varai
Runājot par Krievijas ietekmes palielināšanos Latvijā, Pabriks atzina, ka ir tendence pieaugt Krievijas maigajai varai.
„Krievijas ietekme ir mainīga, tā ieņem dažādas formas, laikam ejot. Interesantākā forma pēdējo gadu laikā ir maigās varas izmantošana kultūras un mediju telpā, veidojot viedokli, kas ir labvēlīgs Krievijai un kas ir nelabvēlīgs Latvijai un Eiropai,” sacīja Pabriks, norādot, ka Krievijas maigās varas pieaugums ir Latvijas iekšpolitikas, nevis ārpolitikas vājums, jo neesam sagatavoti tam.
Arī Rinkēvičs piekrita, ka tas parāda iekšpolitikas vājumu.
„Tas, kas mums nav pieņemami, ja citas valsts mediji caur dažādiem sižetiem mēģina graut citas valsts konstitucionālos pamatus un radīt negatīvu iespaidu,” uzsvēra ārlietu ministrs, norādot uz mediju uzrauga pienākumu uz šādiem mēģinājumiem reaģēt.
Savukārt jaunais aizsardzības ministrs atzina, ka „militārā drošība, kas ir Krievijas pusē, rada mums bažas Latvijā un kaimiņvalstīs, bet  mēs esam NATO un ES dalībvalsts, un tajās darbojas noteikti principi par kolektīvo aizsardzību un savstarpējo palīdzību”.
„Mums notiek mācības, arī nākamgad notiks mācības. Tādējādi mēs rādām no savas puses, ka neesam nekādi vājie. Notiek zināmā mērā, neteiksim, mērīšanās ar kādu vietu, bet kura puse ir stiprāka – Krievijas puse vai Eiropa kopā ar NATO,” sacīja Vējonis.
Ozoliņa uzsvēra, ka „var aizvērt acis un var atvērt acis”, bet Krievija būs Latvijas kaimiņvalsts, tādēļ ir jāīsteno gudra politika, lai būtu līdzsvars starp Rietumiem un Austrumiem.