Francijā atkal ieplūst ārzemju tūristi

No ceturtdienas, 28.aprīļa, turpmākās trīs nedēļas LTV1 skatītāji pulksten 21:15 varēs vērot dokumentālo filmu cikla “Būt latvietim” jaunākās, Zviedrijā tapušās sērijas, kas atklās šo latviešu kopienu no mazāk zināma skatu punkta.

Zviedrijas latviešu sabiedrība ir īpaša ne tikai ar ģeogrāfisko tuvumu Latvijai, bet arī ar to, ka vairums tās dalībnieku bija no inteliģences aprindām. Sarunās ar arhitektu un dizaineru Andreju Legzdiņu, dzejnieku un mūziķi Pāvilu Johansonu un dzejnieku Juri Kronbergu žurnāliste Ilze Jakovļeva šķetināja Latvijas dižgaru likteņus. Viņu vecvecāki un vecāki rakstnieks Kārlis Skalbe, kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons, dzejniece Veronika Strēlerte un gleznotājs Rūdolfs Kronbergs bija tikai maza daļa no tā dēvētā Stokholmas latviešu “inteliģences geto” – piecām blokmājām, kur latviešu kultūra sita augstu vilni. Tur tika dziedāts un gleznots, rakstītas lugas un vēstures grāmatas. Darbs naktīs tramvaju depo, sutīgās viesnīcu veļas mazgātuvēs un turīgu ģimeņu mājās nesalauza latviešu radošo garu. Gluži vai katra kaimiņa un drauga vārds, par kuru stāsta sastaptie mākslinieki, ir lasāms Latvijas vēstures grāmatās.

Uz Zviedriju 2.Pasaules kara beigās latvieši devās mazās zvejnieku laivās, pārcēlāji bija viņu sargeņģeļi. Par šiem jaunekļiem runāja toreiz kā par mītiskām būtnēm, kas vadīja laivas no sapņu zemes Zviedrijas, savāca gaidītājus tumsas un šausmu krastā un nogādāja viņus drošībā. Vedēju īstos vārdus nezināja. Dēvēja viņus segvārdos, ja vispār

tos piesauca vārdos. Viņiem akli paļāvās... Nevienam nenāca prātā apšaubīt laivu vadītāju lietpratību un laivas piemērotību. Laiva simbolizēja glābiņu un drošību. Žurnālists Egils Zariņš Gotlandē tikās ar vienu no vēl dažiem dzīvajiem pārcēlājiem Pēteri Jansonu, kurš pārvedis tūkstošiem latviešu. Savos stāstos dalījās arī viena no aktīvākajām bēgļu laivu organizētājām Valentīne Lasmane, kurai šogad aprit 100 gadi!

Savukārt trešais stāsts būs par apbrīnojamu dzīvotgribu, kas vedusi latvieti Annu no Latvijas uz Zviedriju. Dzīve bērnunamā un audžuģimenēs, bads, izmisums un sabiedrības uzliktais zīmogs – “bērnunama bērni agri vai vēlu nonāks turpat, kur viņu vecāki.” Ņemot talkā latvisko sīkstumu un apbrīnojamo vitalitāti, šķietami apburtais loks ir pārrauts un nekas neliecina par to, ka Anna grasās apstāties pie sasniegtā.

Dokumentālo filmu cikls “Būt latvietim” vēsta par latviešu kopienām pasaulē – par to, kā tās izveidojušās, kā tām izdevies saglabāt savu identitāti daudzu desmitu gadu garumā, par to, kas tām aktuāls šodien un kādas ir latviešu kopienu nākotnes izredzes.

Nupat tapušo dokumentālo filmu autori ir Ilze Jakovļeva, Ilgonis Linde, Egils Zariņš, Reinis Inkēns un Edvīns Inkēns.