Latvijā būs vēl četras jaunas atceres dienas

Šovakar pulksten 19:30 LTV1 ēterā skatāma televīzijas pirmizrāde LTV veidotajai dokumentālajai filmai “Manā mežā nav neviens” par multimediju mākslinieku Hardiju Lediņu, kuram šogad apritētu 60.

Cilvēks ir atkarīgs no visa. Arī no sava uzdevuma, kas viņam kaut kādā veidā ieprogrammēts.

Šobrīd var teikt, ka Hardijs Lediņš ir kanonizēts kā avangarda mākslas klasiķis. 2015. gads ir pasludināts par Hardija Lediņa gadu, kura ietvaros notiek viņa performanču rekonstrukcijas, izstādes, koncerti un diskusijas par Lediņa ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstībā. Bet kā veidojās Hardija Lediņa unikālā personība? Kā vispelēkākajā padomju stagnācijas laikā (70.tie un 80. gadi), kad Rietumu laikmetīgās mākslas strāvojumi un idejas tika rūpīgi slēpti aiz dzelzs priekškara, varēja rasties un realizēties Lediņa krāšņās, avangardiskās un sirrealās idejas? Vai, atnākot brīvā tirgus konkurences laikam, Hardijs Lediņš tajā atrada savu vietu un realizēja savu radošo potenciālu?

Aiz Hardijas impozantā stāva, ārēji nesatricināmā miera, atraktīvās omulības un mūžīgajiem cigarešu dūmiem slēpās jūtīga, viegli ievainojama un vientuļa personība, kuras liktenis bija diezgan tipisks mākslinieka – inovatora ceļš – netapt līdz galam novērtētam un saprastam savas dzīves laikā,  bet turpināt dzīvot savā mākslā, tā ietekmējot jaunās mākslinieku paaudzes  un laikmetīgas mākslas kopainu. Par spīti panākumiem, novērtējumam, uzticamam fanu, tuvinieku un domubiedru lokam, savā mākslas mežā viņš palika viens.

Filmā piedalās Hardija Lediņa mamma, tulkotāja Rute Lediņa, kā arī viņa draugi un radošo ideju līdzrealizētāji – mūziķe Inguna Rubene, mūziķis Ingus Baušķenieks, mākslinieks Leonards Laganovskis, mūziķis un dīdžejs Roberts Gobziņs, mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis, Berlīnes kuratore Barbara Štraka.

Režisore – Kristīne Želve, operators –  Mārtiņš Šalmis, māksliniece – Ineta Sipunova.

Filma tapusi LTV sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.