Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ko darīt ar Murjāņu Sporta ģimnāziju?

Murjāņu Sporta ģimnāzijas vārds jau vēsturiski izraisa sakāpinātas emocijas sporta sabiedrības iekšienē. Viedokļi par tās lietderību allaž ir ļoti krasi dalījušies. Publiskajā retorikā Murjāņu vārds ir locīts skalā no talantu kalves līdz pat Latvijas sporta sistēmas mauzolejam.

Sporta ģimnāzijā mācās 375 audzēkņi, kuri slīpē savas prasmes handbolā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā, volejbolā, kamaniņu sportā, airēšanā, kanoe un smaiļošanā. Skolas gada budžets pārsniedz 2 miljonus eiro. Šāda veida izglītības iestāde Latvijā ir tikai viena. Formāli Murjāņi nav sporta skolu sistēmas sastāvdaļa, taču skatīt to atrauti no pārējām talantu kalvēm nav iespējams.

Intervija - Diāna Zaļupe, Sporta skolas direktoru padomes vadītāja

«Lai to attīstītu kā mūsdienu prasībām atbilstīgu sporta centru, tur ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi. Ja valsts to nav gatava izdarīt, tad pašreiz skola neatbilst nekādiem standartiem. Neatbilst infrastruktūra, ir arī ļoti grūti piesaistīt labākos trenerus. Es konkrēti zinu, ka tur darbu var atrast tie, kam nav darba. Tātad tas pats par sevi neatbilst uzstādījumam, ka tai būtu jābūt elitārai izglītības iestādei.»

Pirms trim gadiem svinīgi tika atklāta rekonstruētā sporta zāle. Lai arī objektā tika ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, pat ar to bija par maz, lai daudz apsmieto handbola laukumu padarītu elementārām prasībām atbilstošu. Murjāņu kopējā infrastruktūra joprojām izskatās bēdīgi.

Intervija - Diāna Zaļupe, Sporta skolas direktoru padomes vadītāja

«Šādi Murjāņi ir Igaunijā – Audentis sporta skola – šādi Murjāņi ir arī Lietuvā. Abos esmu bijusi, skatījusies. Ar igauņiem vispār nevaram salīdzināt – tas tiešām ir mūsdienīgs sporta centrs, ar atbilstošām sporta bāzēm, ar zinātnes piesaisti un tamlīdzīgi. Tad mēs esam nevis pagājušajā gadsimtā, bet akmens laikmetā. Ja valsts ir gatava ieguldīt milzu līdzekļus, izdarīt tā, lai tur būtu labākās bāzes, labākie treneri, tad arī atlasīti labākie atlēti un iesaistīta zinātne – tad jā. Pašreizējā veidolā tas ir kā sociālais centrs.»

Pēdējos gados Murjāņi iekūlušies arī vairākos skandālos. Skolas bijusī grāmatvede Sarmīte Jukšinska pat izpelnījās trīs gadu cietumsodu par naudas piesavināšanos. Savukārt skolas direktori Ingrīdu Amantovu aprīlī aizturēja KNAB un pagaidām viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta. Viņas pienākumu izpildītājs Sergejs Čevers secina, ka godprātības trūkums Murjāņu attīstībā ir iecirtis robu.

Murjāņu sporta ģimnāzijas atdeve Latvijas sporta panākumos tā īsti nekad nav izmērīta, jo nav izstrādāti kritēriji, kā to izmērīt. No vienas puses, olimpisko medaļnieku – Murjāņu absolventu – Latvijā netrūkst. Starp tiem arī mūsu svaigākais olimpiskais čempions Oskars Melbārdis, kā arī brāļi Šici, Jānis Šmēdiņš. No otras puses, Murjāņi sportistiem ir kā starpposms – lielie panākumi tiek gūti krietni vēlāk. Vai bez šā starpposma šie panākumi izpaliktu? Tas ir jautājums, uz kuru atbildēt nav iespējams.

Intervija - Sergejs Čevers, MSĢ direktora p.i.

«Daudziem liekas, ka Murjāņi bezmērķīgi iztērē valsts līdzekļus – vairāk nekā 2 miljonus. Ja gribētu, to naudu varētu sadalīt visiem, un tad visiem kaut kas tiktu no tā Murjāņu lielā pīrāga. Es gribētu pateikt, ka vecā infrastruktūra apēd ļoti daudz no saimniecības naudas – šobrīd nedaudz vairāk par 600 tūkstošiem.»

Sporta sabiedrībā dominē divi viedokļi. Viens ir, ka Murjāņu kā centralizēta sporta internēta koncepts ir novecojis. Tā vietā būtu jāveido mazie attīstības centri, tos iekārtojot vietās, kur attiecīgajiem sporta veidiem ir tradīcijas un infrastruktūra. Otrs viedoklis ir, ka Murjāņu koncepts ir labs, tikai būtu jāpārskata tur praktizēto sporta veidu loks. Pat Sergejs Čevers ir spiests atzīt, ka viņa skola savu prestižu ir zaudējusi.

Intervija - Sergejs Čevers, MSĢ direktora p.i.

«Ir atsevišķas sporta skolas, kas nedod savus labākos audzēkņus uz Murjāņiem, lai viņi te varētu attīstīties. Es to pilnībā varu saprast, tāpēc ka viņi uzskata, ka var labāk satrenēt sportistus nekā Murjāņi. Ir atsevišķi sporta veidi, kur tiešām mēs nevaram pateikt to, ka murjānieši ir vislabākie.»

Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām nekādas straujas kustības Murjāņu sakarā neplāno. Nav lemts ne par skolas likvidāciju, ne arī par ļoti ievērojamu modernizēšanu, taču ir plānoti esošās infrastruktūras remontdarbi.

Intervija - Anda Mičule, IZM Sporta departamenta direktora vietniece

«Šobrīd ir izsludināts iepirkums stadiona rekonstrukcijai. Mēs stiprināsim šo infrastruktūru. Vieglatlētikas bāze tiks pilnveidota, arī airēšanas, smaiļošanas un kanoe.»

Tas nozīmē, ka lielas pārmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas un Murjāņu sporta ģimnāzija par savu lomu Latvijas sporta sistēmā vismaz pagaidām var būt droša. Nemainīgais statuss ļauj prognozēt to, ka arī diskusijas par skolas lietderību būs tikpat nemainīgas.