Rinalds Gulbis: "Piedzimšanu mēs svinam, bet nāvi kaut kā aizmirstam visā dzīves rituālā."

Šī gada marta nogalē Latvijas Universitātē tika plānots pirmais nāves tematikai veltītais festivāls Latvijā. Sakarā ar ārkārtas situāciju valstī un noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem tas pārcelts uz oktobri. Festivāls pirmoreiz mēģinās skatīt nāves pētniecību no ētikas, jurisprudences, mūzikas, ekoloģijas un citiem aspektiem. Kāpēc nāves tēma ir svarīga un kāpēc par to jārunā? Kā pašlaik, kad atrodamies krīzes situācijā, to darīt  vislabāk, un vai tas vispār būtu jādara?

29. marta video stāstā  saruna ar vienu no festivāla organizatoriem Rinaldu Gulbi: „Es domāju, ka festivāls savu mērķi būs sasniedzis tajā brīdī, kad mēs vairs par nāvi nebaidīsimies runāt, bet, ka par nāvi runāsim kā par ikdienas parādību, jo cilvēki mirst katru dienu un katru stundu, un ka mēs vairs nebaidīsimies pieskarties aizgājušajam, kad viņš ir zārkā. Ka mēs varam būt kopā, ka mēs varam atvadīties – protams, ar asarām skumjām, ciešanām, bet runāt par to un dalīties savos pārdzīvojumos.”