IzM no privātuzņēmēja nomā valstij piederošu īpašumu

VAS ,,Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ēku Merķeļa ielā 11 iznomājuši privātam uzņēmumam SIA ,,Izglītības apgāds”. Savukārt tas tālāk Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotības iestādēm, piemēram, IZM Studiju un zinātnes administrācijai. Rezultātā ir tā, ka valsts no privāta uzņēmuma nomā īpašumu, kas pieder pašai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Nams savulaik nodots bezmaksas lietošanā valsts uzņēmumam ,,Izglītības apgāde”. Pēc tā privatizācijas jaunizveidotais SIA ,,Izglītības apgāds” pārņēma šī īpašuma nomu. Maksa par piecstāvu ēku treknajos gados bija ārkārtīgi zema – 0,20 LVL/m2. Šobrīd tā pārsniegusi latu. Taču tik un tā SIA ,,Izglītības apgāds” telpas ministrijas padotības iestādēm iznomā trīs reizes dārgāk. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa stāsta, ka tie ir ,,apmēram 3,60 LVL/m2. Tas ir augstāk nekā maksā Izglītības kvalitātes dienests par telpām Aspazijas bulvārī – 2,50 LVL/m2 bez PVN”.

Jau ilgstoši VNĪ tiesājas ar SIA ,,Izglītības apgāds” par nomas līguma izbeigšanu. Tas nebija maksājis jau tā zemo maksu. ,,Šī situācija kopumā ir labs piemērs sliktiem un nekvalitatīviem lēmumiem, kas ir pieņemti 2000. gadu sākumā un vidū, cik ilgs laiks paiet valstij, lai šādus lēmumus atrisinātu,” secina IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Mottes laiks

Virkni pretrunīgi vērtējamu lēmumu pieņēma laikā, kad toreiz vēl ,,Valsts nekustamo īpašumu aģentūru” vadīja Jānis Motte. Viņu, starp citu, apsūdzēja par dučiem nelikumīgi piešķirtu dzīvokļu tā laika politiskajai elitei. J. Motti šajā lietā attaisnoja. Taču daļa no toreiz noslēgtajiem nomas līgumiem ir tik pamatīgi, ka izkustināt tos neizdodas joprojām.

Merķeļa ielas namam līdzīgs scenārijs īstenojies arī Elizabetes ielā. Nomas līgumu 90. gadu beigās noslēdza ar valstij piederošo ,,Pasaules tirdzniecības centru”. Taču laiki mainījās. Drīz vien par lielāko akcionāru kļuva tā brīža valdes locekļi. Savukārt nu jau privātās kompānijas vadībā – skandāliem apvītais itāļu uzņēmējs Ernesto Preatoni. Nams Mazajā Jaunavu ielā nonāca vairāku vērienīgu Vecrīgas īpašumu atjaunotāja, uzņēmēja Sola Bukingolta rīcībā. Tam netraucēja arī fakts, ka Bukingolta uzņēmums kļuva par lielāko aģentūras parādnieku. Turklāt J. Motte nepakautrējās īpašumu Martas ielā piešķirt arī sev piederošai firmai.

Kaijaka laiks

Līdzīgi līgumi tapuši arī vēlāk, kad VNĪ vadīja Tautas partijas biedrs Māris Kaijaks. Viņa laikā pie iespaidīgiem īpašumiem tika politiķiem pietuvinātais būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Viena no ēkām atrodas šikā vietā - iepretim Dzintaru koncertzālei Jūrmalā. Savukārt vēsturiskajā Iekšlietu ministrijas namā G. Rāvis plānojis izveidot četru zvaigžņu viesnīcu. Nomas tiesības piešķirtas līdz par 2037. gadam. Valsts par abiem G. Rāvim iznomātajiem namiem Raiņa bulvārī šobrīd iekasē apmēram 10 tūkstošus latu mēnesī ar norunu, ka G. Rāvis tajos ieguldīs vēl 10 miljonus.

Savukārt kāds cits miljonārs un biežs dažādu saviesīgo pasākumu apmeklētājs Jānis Kols tika pie īpašuma jūras krastā. Neilgi pirms M. Kaijaks savu amatu pameta, īpašumu saņēma arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes sieva Agita Grasmane. Viņa apsaimnieko Kabiles pili. Kamēr politiķiem pietuvinātie greznajos īpašumos saimniekos vēl gadiem ilgi, Kaijaks par notikušo ,,Valsts nekustamajos īpašumos” runāt nevēlas. Viņaprāt ,,esot pagājis pārāk ilgs laiks”. Arī Motte “de facto” aizbildinājās ,,Jūs jau slavas dziesmas man nedziedāsiet”.

VAS ,,Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Olga Geitus – Eitvina “de facto” stāsta, ka ir situācijas, kur risinājums meklējams vien tiesas ceļā, ,,kas ne vienmēr var izdoties. Ja tas līgums ir noslēgts un tas ir Zemes grāmatā, neviena no pusēm nevar atkāpties no līguma pildīšanas pēc subjektīviem apstākļiem.”

Sončiks valstij piederošo īpašumu grib privatizēt

Tomēr savādi šķiet, ka iespējams tikt pie īpašuma Jomas ielas malā, Jūrmalā, par to mēnesī maksājot 271,46 LVL jeb 0,25 LVL/m2. Taču tas 90. gadu beigās izdevās tā brīža Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram Andrejam Sončikam. Toreiz viņš noslēdza vasarnīcas īres līgumu ar vēl izdevīgākiem nosacījumiem. Bija vienošanās, ka A. Sončikam vasaras sezonā jāmaksā 209 lati, bet ziemā tikai zemes nodokli.

Visticamāk A. Sončiks nedomāja īpašumu zaudēt, jo vasarnīca pārtapa pamatīgā dzīvojamā ēkā. Turklāt pirms pāris nedēļām – viņš izteicis vēlmi valstij piederošo zemi privatizēt. Ne velti – šobrīd spēkā esošais līgums beidzas jau pēc mēneša.