Vai zini, cik aizraujoša ir Dziesmu svētku būvju vēsture?

Vai kāds varēja paredzēt latviešu kopdziedāšanas mēroga, sajūtu un kvalitātes fenomenu, kad 1864. gadā 120 koristi Dikļu mācītājmuižas ābeļu dārzā, rakstnieka un mācītāja Jura Neikena aicināti, sanāca uz pirmajiem dziedāšanas svētkiem? Vēl 1870. gada Kurzemes kopā dziedāšana Dobelē un tad jau Rīga – 1873. gads, I Vispārējie Dziesmu svētki, nacionāla pašapziņa un pirmās domas par savu valsti. Bet tradīcija sākas, aug un triumfē konkrētās būvēs. Brīvdabas estrādes, kuru lielums, arhitektūra un akustiskās iespējas variē plašā diapazonā, Latvijā šobrīd ir vairāk par 150 – pēdējos gados vien no jauna uzceltas vai atjaunotas 38 brīvdabas estrādes. Bet šoreiz tikai un vienīgi par Vispārējo Dziesmu svētku būvēm.