Tradicionālais un mūsdienīgais Dziesmu svētkos. Viesos V.Muktupāvels, J.Nīmanis, R.Bacāns

Domājot par "tradicionālo" un "mūsdienīgo" Dziesmu svētkos, ir vērtīgi atcerēties, ka visas tradīcijas ir izdomātas. Tradīcijas mēdz mainīties laika gaitā un daļa no tām arī “atmirst”.  Trešajā “Dziesmusvētku tīklos” raidījumā piedalīsies trīs viesi, vienlaikus pārstāvot esošo, paralēlo un vēlamo Dziesmu un Deju svētku kustību – LU HZF Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesors, etnomuzikologs, folklorētājs un komponists Valdis Muktupāvels, multinstrumentālists, komponists un 2022. gada “Citu dziesmu svētku” mākslinieciskais vadītājs Jēkabs Nīmanis un diriģents, tenors un 1993. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta atjaunojuma iniciators 2023.gada jūlijā Rūdolfs Bacāns. Kopā ar viesiem atbildes meklēs raidījuma vadītājs Jānis Daugavietis. Ko raidījuma viesi mainītu Dziesmu svētkos, ja viņiem būtu tāda vara? Valdis Muktupāvels atgrieztos pie svētku pirmsākumiem un “atbrīvotu” to no tā, kas nav Dziesmu svētki (kas tas ir, par to – ierakstā). Jēkabs Nīmanis, skatot Dziesmu svētkus no komponista redzes loka, uzsver, ka repertuārs ir jāatsvaidzina mērķtiecīgi, pasūtot jaundarbus. Daļa no tiem būs neveiksmīga, bet tas ir normāls process, tikai tādā veidā var nonākt pie “Saule, Pērkons, Daugava”. Dziesmu svētku lielkoncerts daudz vairāk varētu tikt izmantots par brīnišķīgu pirmatskaņojumu platformu. Rūdolfs Bacāns, piekrītot Jēkabam, turpina:”Laikmetīgā koru mūzika būtu pelnījusi skanēt katra kora izpildījumā Dziesmu svētku gadā skatē kā ceturtais skaņdarbs. Jāpievieno vienkārši ceturtais skaņdarbs.” Par mūzikas profesionāļu interesi Dziesmu un Deju svētkos, par Dziesmu svētku “nogurumu”, par māksliniecisko līmeni, par citiem kopdziedāšanas festivāliem Latvijā un ārpus, par atgriešanos pie Dziesmu svētku pirmsākumiem, par viesu personīgajām ambīcijām Dziesmu svētku kontekstā – trešajā sarunā.  Mūzika: "Citu dziesmu svētku" koris un pūtēju orķestris "Rīga" - Melnā uzvalkā Valsts Koris Latvija - Mūžam zili