четверг, 22. февраля

Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Kopienas un Dziesmu svētki. Viesos Ivars Austers un Lorija Cinkusa

Lai gan salīdzinoši nesen ieviests, bet pēdējos gados arvien biežāk sabiedrībā izskan tāds jēdziens kā Dziesmusvētku kopiena. “Dziesmusvētku tīklos” otrajā raidījumā savā pieredzē un novērojumos dalīsies Latvijas Universitātes (LU) Prezidiju Konventa vīru kora mākslinieciskā vadītāja, kordiriģente Lorija Cinkusa (iepriekš Vuda) un sociālās psiholoģijas profesors, LU mācībspēks Ivars Austers.  Īpaša uzmanība kopienu kontekstā tiks veltīta arī vīru koru situācijai Latvijā, par ko Ivars Austers atkārtoti piekrīt, ka pētniekiem noteikti būtu interesanti uzzināt, kāds ir pašu dziedātāju skatījums par kori un kā viņi to uzlūko dažādās dzīves situācijās un kādu nozīmi ieliek šādā brīvā laika aktivitātē. Redzot patieso ainu par vīru balsu trūkumu vīru un citos koros, Lorija Cinkusa atzīst: “Vīru koru dziedātāju skaits diemžēl ir samazinājies pandēmijas dēļ, jo vieni atbalstīja vakcināciju un otri – ne. Un bija tie, kas negribēja riskēt arī tad, kad varēja atkal sanākt kopā. Dziedātāju skaits šajos svētkos, visticamāk, ir ievērojami mazāks, nekā iepriekšējos, un tāda tendence turpinās, kas man, protams, sāp.”  Par studentu korporācijām, latviešu un Dziesmu svētku kopienām Latvijā un ārpus, indivīda un kopienas attiecībām, Lorijas īpašo 1985. gada Latvijas PSR Dziesmu un deju svētku pieredzi*, par amatiermākslas kolektīvu dalībnieku motivāciju - otrajā raidījumā.  Lorijas Cinkusas atmiņās 85. gada Dziesmu svētki ir saglabājušies šādi: “Mans Latvijas etaps sākās ar 1985. gada Dziesmu svētkiem. Es biju atbraukusi ar tūristu grupu, ar vilcienu no Vācijas, jo tad vēl Rīgas lidosta nebija starptautiska un Latvijā vajadzēja nokļūt citā veidā. Mūsu rietumu grupu izmitināja viesnīcā “Latvija”, kur vēl bija aktīvi intūristi**. Mums viņiem vajadzēja ļoti lūgties, lai tiktu pie tualetes papīra. Katrā stāvā bija lete, aiz kuras strādāja “laipna” intūristu darbiniece, kas savāca visus mūsu dokumentus, lai mēs nedomājām kaut ko neatļautu darīt. Bet tas pats trakākais, ka tajā laikā bija izveidojies rietumu tūristu pieplūdums, bet nebija kur viņus likt. Uz to brīdi pēc lielā remonta vajadzēja būt gatavai viesnīcai “Rīga”, bet nebija. Mums teica, ka būs jābrauc atpakaļ. Bija divas dienas pagājušas, vēl svētki nebija sākušies. Mūsu grupas vadītājs toreiz gāja ar šokolādēm, lai pielabinātos intūristu pārstāvei. No dienas uz dienu vadītājs izcīnīja mums vēl vienu dienu klāt. Mums vajadzēja divvietīgā istabā saspiesties trim, nākamajā dienā jau četriem cilvēkiem. Bijām ar mieru darīt visu, mēs gribējām Dziesmu svētkus. Un tomēr tajā dienā, kad bija lielais koncerts, “Intūrista” pārstāve paziņoja, ka būs jābrauc prom. Vilciens bija vēlu, kādos pusdivpadsmitos. Mēs ar draudzeni nolikām kaut kur pilsētas centrā savu koferīti, bet vismaz tikām Mežaparkā uz koncerta sākumu. Protams, pabrīnījāmies par slavas dziesmām Ļeņinam un kā Padomju armijas pūtēju orķestri defilē. Visi cildināja padomju varas godu un visi it kā bija priecīgi padomju pilsoņi. Tad mūsu grupas vadītājs, rādot uz pulksteni, atgādināja, ka nu ir laiks doties prom, jo citādi nokavēs vilcienu. Ejot no Mežaparka ārā, rociņās turēdamās, raudājām, jo kopkoris dziedāja “Lauztās priedes”. Un tur skan beigu akords “Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt. Mēs tālēs sniegsim..” Tas bija ļoti skaudri un, varētu teikt, piepacelti, emocionāli. Kāda sagadīšanās! Tā kā tas ir pats spilgtākais Dziesmu svētku moments.” * XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki jeb Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. ** Vissavienības akciju sabiedrība "Intūrists" laika gaitā izveidojās par institūciju, kuras pamatuzdevums bija apkalpot ārvalstu tūristus, bet mērķis – kalpot par līdzekli izlūkošanai un pretizlūkošanai. "Intūrista" uzdevumu klāstā ietilpa ārzemju tūristu un viesu novērošana, informācijas par viņu viedokļiem vākšana, ziņošana par neatbilstībām ceļojuma vai vizītes laikā, izteikumu par PSRS un tās īstenoto politiku fiksēšana, kratīšanas veikšana un savlaicīga draudu atklāšana. "Intūristam" piederēja viesnīcas, domātas ārzemniekiem. Sarunu vada Jānis Daugavietis.  Mūzika: Biezoknis - Gaismas pils Ilmārs Dzenis - Rīgas jūrmalā