Ezītis izlemj noķert vēju

Ir nakts. Un Puksītis grozās savā gultā no sāna uz sānu, nevarēdams aizmigt, jo aiz loga briesmīgi un neizturami gaudo vējš. “Ūūūūūūū! Ūūūūūūū!” tas pūš un elš, svilpodams pa pakšiem un pluinīdams tuvējo koku un krūmu zarus tā, it kā kaut ko tajos meklētu.