Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai Rīgas pašvaldības sporta skolas kropļo konkurenci?
Vairākkārt esam pētījuši sekmīgus un nesekmīgus piemērus sporta klubu pastāvēšanai gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Latvijā ir vājās klubu tradīcijas, kuru stiprināšanu kavē pašvaldību sporta skolu sistēma. Maz ir tādu valstu Eiropā, kurās jaunatnes sporta apguve nenorit klubos, kuros sporta gaitas iesākt agrā vecumā un turpināt līdz pat veterānu komandai. Latvijā lielākā daļa bērnu sportu apgūst sporta skolās, kuras absolvē līdz ar vidusskolas pabeigšanu un tālāko ceļu sportā meklē no jauna.
Rīgā ir pašvaldības dibinātas un uzturētas sporta skolas visās lielākajās sporta spēlēs – basketbolā, futbolā, hokejā un volejbolā. Visos šajos sporta veidos parādās arvien vairāk privāto klubu, kuri arī nodrošina bērnu sporta apguvi, un nereti pat ar labākiem sasniegumiem. Futbola un hokeja gadījumā privātajos klubos ir krietni lielāks audzēkņu skaits nekā pašvaldību sporta skolās. "RFS academy" direktors Egils Trušēlis uzskata, ka pašvaldības futbola skola kropļo konkurenci, jo saņem lielas dotācijas, bet trenē vien nepilnus 15% no visiem profesionālās ievirzes programmu futbolistiem Rīgā. Viņaprāt, lietderīgāk būtu pašvaldības futbola skolu likvidēt un tās finansējumu pārdalīt jauniešu klubiem.
Intervija - Egils Trušēlis, "RFS academy" direktors
"Tad tā ir iespēja sasniegt nevis 500 bērnus, bet vairāk nekā 4000 bērnus. Manuprāt, tas ir svarīgs arguments, par kuru ir vērts padomāt."
Pašvaldību sporta skolām ir pirmās rokas tiesības uz sporta infrastruktūru, bet tā Rīgā ir deficīts. Privāto sporta skolu vadītāji uzskata, ka būtu jāpārskata infrastruktūras izmantošanas noteikumi un jāattīsta privātā-publiskā partnerība.
Intervija - Inguna Minusa, Minusas volejbola skolas vadītāja
"Ja mums būtu kaut kāds ierocis, kā mēs varētu zāli tieši bērniem saņemt par puscenu, tas jau izlīdzinātu spēles noteikumus."
Minusa norāda, ka Eiropā volejbols lielākoties tiek apgūts klubos. Latvijā tie ir vien reti izņēmumi, kas neveido klubu tradīcijas, kā rezultātā pēc pilngadības sasniegšanas masveidība volejbolā dramatiski sarūk. Minusa uzskata, ka pašvaldību sporta skolu sistēma vismaz Rīgā sevi ir izsmēlusi un būtu jāizbeidz.
Intervija - Inguna Minusa, Minusas volejbola skolas vadītāja
"Nav jābaidās no tā, jo sliktāk jau vairs nekad nevar būt. Var tikai būt savādāk vai labāk. Uz to ir arī jāiet. Vajadzētu."
Intervija - Dina Vīksna, Rīgas domes Sporta pārvaldes priekšniece
"Es gribētu teikt, ka nav pamata mums šajā brīdī izskatīt jautājumu par vienas vai otras pašvaldību sporta skolas likvidāciju, ņemot vērā, ka ir pieaudzis privāto sporta skolu skaits. Ja tāda indikācija būs un audzēkņu skaits būtiski samazināsies, sportiskie rezultāti būtiski samazināsies, tad, protams, šāds jautājums dienaskārtībā pacelsies."
Vīksna uzskata, ka pāriešana uz klubu sistēmu būtu riskanta, jo Rīgā jau ir bijuši precedenti, kad klubi pēkšņi pārtrauc īstenot pat akreditētas un līdzfinansētas programmas. Turklāt arī Igaunijas pieredze, pārejot uz klubu sistēmu, liek uz šādu ideju raudzīties skeptiski.
Intervija - Dina Vīksna, Rīgas domes Sporta pārvaldes priekšniece
"Runājot ar manu Tallinas kolēģi, viņš teica: "Neizdariet mūsu kļūdas."
Kāpēc?
Kā viens no tiem [iemesliem] ir arī sociālā atbildība, jo bija gadījums pirms dažiem gadiem, kad viena no privātajām sporta skolām pēkšņi pateica vienas programmas vecākiem: "Viss, mēs jūs vairāk nefinansēsim un mēs jūs vairāk neīstenosim!" Un liels skaits, vairāki desmiti sportisti un viņu vecāki, vienkārši palika uz ielas."
Šogad Rīgas dome ir desmitkāršojusi finansējumu privātajiem sporta klubiem. Lielākie konkursa kārtībā saņem atbalstu divdesmit līdz trīsdesmit tūkstošu eiro robežās, kas tik un tā ir visai niecīgs procents sporta klubu kopējos budžetos.
Intervija - Egils Trušēlis, "RFS academy" direktors
"Bet tajā pašā laikā 20 tūkstoši eiro, ja salīdzina ar to finansējumu, ko Rīgas pašvaldība dod Rīgas Futbola skolai, tas liekas ārkārtīgi mazs mierinājums privātajām sporta skolām un būtiski neuzlabo privāto sporta skolu iespējas gan konkurēt, gan attīstīt savus pakalpojumus."
Kāds īsti ir Rīgas domes finansējums pašvaldību sporta skolām, Latvijas Televīzijai izdevās noskaidrot vien daļēji. Rīgas dome nesniedz pilnus datus par sporta skolu reālajiem budžetiem. No normatīvajiem aktiem izriet, ka valsts ar likumu ir uzlikusi pašvaldībām pienākumu atbalstīt sportistu un sporta klubu darbību, un sporta pasākumu organizēšanu, to finansējot no pašvaldību budžeta. Cik liels un kāda veida atbalsts pašvaldībām ir sportam jānodrošina, likumā sīkāk nav atrunāts. Līdz ar to formāli nav pamata uzskatīt, ka pašvaldību sporta skolas kropļotu konkurenci.