Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā Latvijas sportistiem sevi sekmīgāk pārdot sponsoriem?
Situācija ap 2025. gada valsts budžeta tapšanu nesola vieglas dienas sportistiem. Ņemot vērā valsts nosprausto kursu, kā prioritāti izvirzot bērnu un jauniešu sportu, elites atlētu turpmākajā finansēšanā varētu būt ne mazums izmaiņu. Tas nozīmē, ka arvien lielāka loma turpmāk būs pašu atlētu un viņu atbalsta personāla spējām piesaistīt individuālus atbalstītājus. Bijusī kamaniņu braucēja Ulla Zirne karjeras laikā bija viena no sekmīgākajām sportistēm darbā ar sponsoriem – viņai to bija vairāk nekā viņas sporta veida federācijai.
Intervija - Ulla Zirne, bijusī kamaniņbraucēja
"Tikpat svarīgi, cik ir aiziet patrenēties, atpūsties, paēst un pagulēt, tieši tikpat svarīgi ir iet, stāstīt, rādīt un popularizēt savu sporta veidu. Ja nevienam tas neinteresē, ja tu neizklaidē, tad – no kurienes nāks nauda tam sporta veidam?"
Zirne norāda, ka nodarbojusies ar nepopulāru nišas sporta veidu, tāpēc darbs ar savu tēlu bijis divtik svarīgs, lai radītu sponsoru interesi. Viņa uzskata, ka Latvijas sporta sistēma ir pārlieku fokusēta uz panākumu gūšanu, bet medaļas vien sabiedrībai nekādu pienesumu nedod.
Intervija - Ulla Zirne, bijusī kamaniņbraucēja
"Uz olimpisko medaļu tiek balstīta visa industrija. Tad sanāk, ka tu sevi ieliec tādā kā kastē – ka tevi interesē tikai tuneļa vīzija, interesē tikai medaļa. Un tad man ir jautājums – kas notiek, kad tu iegūsti to medaļu?"
Zirne norāda, ka profesionālais sports ir izklaides industrijas sastāvdaļa un pret to tā arī būtu jāattiecas, bet pašiem atlētiem iegūtā atpazīstamība un olimpieša rūdījums būtu jāizmanto daudz plašākā tvērumā. Primāri – veicinot cilvēku iesaisti sportiskā dzīvesveidā un masveidību bērnu sportā. Zirne aicina sportistus sponsoru meklējumos uzreiz tēmēt uz globālo tirgu, jo viņas pieredze rāda, ka starptautiskie zīmoli nereti pat ir atsaucīgāki par vietējiem, turklāt lielākās valstīs olimpieša statusu vērtējot augstāk nekā Latvijā, kur lielai daļai cilvēku paziņu lokā ir kāds olimpietis un tas nešķiet nekas ārkārtējs. Arī Aigars Nords norāda, ka nopietna apjoma sponsorējumus sportam Latvijā veic vien 30 līdz 50 uzņēmumi.
Intervija - Aigars Nords, reklāmas speciālists, skriešanas pasākumu rīkotājs
"Par [vieniem un] tiem pašiem sponsoriem konkurē hokejs, basketbols, tautas sports, rallijs, kas visi apēd konkrētu naudas daļu un tev vienkārši nekas nepaliek pāri, jo tas tirgus ir tik liels, cik tas ir."
Aktīvs sociālajos tīklos ir BMX frīstaila pārstāvis Ernests Zēbolds. Līdz sekmīgajam olimpiskajam startam Latvijā maz zināms sportists, taču ar vienu no lielākajiem sekotāju skaitiem "Instagram" platformā visā Latvijas olimpiskajā delegācijā. Zēbolds norāda, ka viņa auditorija pamatā ir ārzemnieki un ka darbs sociālajos tīklos ir viens no viņa karjeras stūrakmeņiem. Savukārt skeitbordists Madars Apse olimpiskajām spēlēm nav kvalificējies ne reizi, taču ir viens no Latvijas populārākajiem un labāk pelnošajiem individuālo sporta veidu pārstāvjiem. Apses zīmola spēku cementē arī viņa vadītais šovs "Skate Tales" – tā populārākās epizodes skatījumu skaits strauji tuvojas miljonam. Tāpat spēcīgu individuālo zīmolu pratis uzbūvēt arī skrituļslidotājs Nils Jansons, kura disciplīna nemaz nav atrodama olimpiskajā programmā. Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps norāda, ka tendences sabiedrībā ir mainījušās un sportistiem ir jāspēj tām pielāgoties.
Intervija - Raimonds Zeps, Sporta mārketinga speciālists
"Kā Latvijas sportistiem sevi sekmīgāk pārdot sponsoriem?ai tā bija drukātā prese, vai radio, televīzija – tie jau izdarīja visu darbu tavā vietā. Šodien tas darbiņš ir jādara pašam ļoti aktīvi."
Zeps norāda, ka aktivitāte un centība vien kāroto atsaucību neatnesīs. Arī ar labiem sportiskajiem sasniegumiem vien būs par maz.
Intervija - Raimonds Zeps, Sporta mārketinga speciālists
"Ir cilvēki, kas ir interesanti – kas izstaro interesi par sevi un vēlmi ar viņiem pavadīt laiku, runāt. Vēlmi stāstīt, uzklausīt. Un ir cilvēki, kam nav tā pievilcība tāda, ka gribētos."
Zeps uzskata, ka daudziem Latvijas sportistiem ir labs mārketinga potenciāls, taču pietrūkst resursu profesionālam darbam ar sponsoriem. Gan Zepa, gan Norda ieskatā, talkā varētu nākt Latvijas Olimpiskā komiteja, kas Olimpiskās vienības kapacitāti varētu papildināt ar cilvēkiem, kas palīdzētu sportistiem darbā ar sponsoriem. Zirne gan oponē, ka šādai palīdzībai būtu jābūt nesaistītai ar Olimpisko komiteju, jo tā nespēj tikt galā ar saviem pamatuzdevumiem. Latvijas Olimpiskā komiteja sola tuvāko divu nedēļu laikā kopā ar federācijām veikt aizvadītā olimpiskā cikla izvērtēšanu un iezīmēt veicamos darbus nākotnei.