Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai Porziņģa panākums būtu valstiski jāprēmē?
Basketbolists Kristaps Porziņģis kļuvis par pirmo latvieti – NBA čempionu. Pērn NHL čempiona gredzenu ieguva hokejists Teodors Bļugers, bet šogad NHL finālā arī Uvja Balinska komanda Floridas "Panthers". Šādi panākumi Ministru kabineta noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par izciliem sasniegumiem sportā. Porziņģis ir izpelnījies Latvijas augstāko amatpersonu publiskus apsveikumus, bet Teodors Bļugers pērn neizpelnījās pat tos.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par augstiem sasniegumiem naudas balvas pienākas par panākumiem olimpiskajās, paralimpiskajās un nedzirdīgo spēlēs, kā arī formālos pasaules un Eiropas čempionātos. Sporta izcilnieku loks, ko valsts ik gadu prēmē, ir ļoti plašs, un kopā ar treneriem un apkalpojošo personālu reizēm sniedzas pat krietni tālu otrajā simtā. Prēmētie atlēti pārstāv ļoti plašu sporta veidu loku – sākot ar kamaniņu sportu un motokrosu, beidzot ar galda spēlēm un makšķerēšanu.
Uzvaras NBA un NHL čempionātos Latvijas izcilu sasniegumu mērauklai nekvalificējas. Tai nekvalificējas arī panākumi tenisā, taču 2017. gadā valdība radīja precedentu, Aļonai Ostapenko piešķirot 28 tūkstošu eiro lielu prēmiju par uzvaru "French Open" turnīrā. Neskatoties uz to, ka turnīra rīkotāji jau bija izmaksājuši vairāk nekā 2 miljonus eiro lielu naudas balvu, valdība lēma par šādu ārpus kārtas novērtējumu tenisistei. Pēc inerces togad tādu pašu summu – 28 tūkstošus eiro – saņēma arī bokseris Mairis Briedis, jo arī viņa panākumi formāli nekvalificējās naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Ostapenko un Briedis saņēma prēmijas ar citu pamatojumu – par valsts tēla nešanu pasaulē.
Toreiz, 2017. gadā, politiķu un ierēdņu aprindās sākās konsultācijas par šādu skaļu sporta sasniegumu novērtēšanu, taču oficiāli dokumenti tā arī netapa. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Porziņģa gadījumā neko rosināt neplāno.
Saprotams, ka sportistiem, kuri pelna miljonus, daždesmit tūkstošu liela prēmija no valsts nav ļoti aktuāla. Taču tas neliedz panākumus prēmēt kādā alternatīvā veidā – piemēram, novirzot konkrētu summu atlēta izvēlētai iniciatīvai vai viņa pārstāvētajam sporta veidam.
Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents
"Droši vien, ka kaut kādam novērtējumam būtu vēlams būt, un droši vien, lai šo naudu varētu ieguldīt atpakaļ bērnu sportā. Varētu būt kāda atzinība federācijām, ar norādi, ka šī nauda būtu jāizmanto, lai izaudzinātu nākamās zvaigznes."
Aigars Kalvītis uzskata, ka šāda jauna regulējuma izstrāde būtu nepieciešama. Kā bijušais valdības vadītājs viņš neredz nekādus birokrātiskus šķēršļus, kāpēc šāda veida iniciatīvu nevarētu realizēt.
Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents
"Tur jābūt tikai politiskajai gribai. Es neredzu nekādas problēmas izdarīt, ja ir tikai politiskā griba. Šobrīd mēs nejūtam tādu ļoti lielu atbalstu sportam."
Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis skeptiski raugās uz naudas pārskaitīšanu federācijām, jo bieži vien federācijas sportista panākumu kaldināšanā nepiedalās vai pat liek sportistiem šķēršļus. Viņaprāt, jau pašā saknē būtu jāpārdomā, kas ir uzskatāmi par izciliem sasniegumiem un kāpēc tie vispār būtu jāprēmē.
Citāts - Ernests Gulbis, LTS prezidents
"Par šo jautājumu būtu jādomā plašāk. Kāpēc par izciliem sasniegumiem ar naudas balvām apbalvojam sportistus, bet neapbalvojam, piemēram, ārstus, lauksaimniekus vai kultūras darbiniekus? Valstij būtu jādomā par rīkiem, kā talantīgākos, pasaules līmeņa izcilniekus, neatkarīgi no sfēras, dabūt atpakaļ uz Latviju. Kā viņus mudināt savas idejas un pieredzi atstāt Latvijā. Iespējams, ir jādomā par īpašām nodokļu atlaidēm uz projektiem, kam ir, piemēram, sociāli mērķi. Valstij ir jārada apstākļi, lai sekmētu pasaules līmeņa izcilības šeit kaut ko radīt."
Jau gadiem tiek diskutēts par naudas balvu sistēmas maiņu. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka šogad līdz 30. septembrim gūtie panākumi vēl tiks prēmēti pēc esošās sistēmas.
Izglītības un zinātnes ministrija
"Šobrīd spēkā esošā kārtība varētu tikt mainīta kontekstā ar jaunā Sporta likuma izstrādi, kā arī saistībā ar sociālo garantiju sistēmas ieviešanu bijušajiem sportistiem."
Jaunā Sporta likuma izstrādes process ir ievilcies. Optimistiskākās prognozes paredz, ka likums jaunajā redakcijā varētu tikt pieņemts nākamgad.