Kas jāmaina Latvijas sportā? - LOK prezidenta kandidātu redzējums atšķiras vien niansēs
20. maijā Latvijas Televīzija visiem pieciem Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta kandidātiem nosūtīja vienādus jautājumus. Rakstiskas atbildes norādītajā termiņā sniedza vien trīs: Arnis Lagzdiņš, Ansis Dāle un Raimonds Lazdiņš. Viņu redzējums izlasāms sabiedrisko mediju portālā LSM.lv Visi trīs tika aicināti arī uz intervijām kameras priekšā, bet uz tām ieradās vien Lagzdiņš un Dāle. Viesturs Koziols vēlāk piezvanīja un savu redzējumu izklāstīja telefoniski.
Arnis Lagzdiņš ir Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents. Savā programmā viņš akcentē principu: vispirms pelnīt, pēc tam dalīt.
Intervija - Arnis Lagzdiņš, LOK prezidenta amata kandidāts
"Šobrīd lielākā daļa no ieņēmumiem ir valsts budžeta līdzekļi, kurus principā nevar pārdalīt, jo tie visi ir iezīmēti."
Būdams finansists, Lagzdiņš uzskata, ka Latvijas valstij šobrīd nav tādas rocības, lai tiešā veidā būtiski palielinātu sporta budžetu. Līdz ar to atliek otrs veids – izveidot mehānismus, kā naudu sportā iepludināt pastarpināti. Lagzdiņš rosinās pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides ziedotājiem, kā arī sportam novirzīt lielāku daļu no "Latvijas Loto" peļņas, azartspēļu nodokļiem un piesaistīt starptautiskos zīmolus, kuri jau sponsorē Starptautisko Olimpisko komiteju. Lagzdiņa kā prezidenta kandidāta stiprā puse ir lielā pieredze gan sporta pārvaldībā, gan finanšu pasaulē, bet mīnuss – vājās sekmes naudas piesaistē paša vadītajai Latvijas Vieglatlētikas savienībai. 2023. gadā organizācijas ieņēmumi bija 809 tūkstoši eiro, no kuriem 610 tūkstošus veidoja dotācijas.
Ansis Dāle ir uzņēmējs un Burāšanas savienības Goda prezidents. Viņš aicina veikt visas sporta nozares auditu, aprēķinot, cik katrā sporta veidā valsts visdažādākajos veidos novirza finansējumu. Tai skaitā pasākumu rīkošanai, infrastruktūras celtniecībai un treneru algām sporta skolās.
Intervija - Ansis Dāle, LOK prezidenta amata kandidāts
"Programmas mērķis mans ir definēt skaidri, kas ir sports. Mana programma bija "Sports Latvija". Sadalām trijās daļās. Augstu sasniegumu sports – primāri olimpiskais. Bērni – viss, kas saistīts ar bērniem. Un veselīga tauta. Bet katrai no šīm sadaļām definējam savus mērķus."
Dāles kā kandidāta stiprā puse ir apņēmība lēmumu pieņemšanu vairāk balstīt uz kvantitatīviem, izmērāmiem rādītājiem, nevis simpātijām, emocijām un tradīcijām. Mīnuss ir nespēja ar savām idejām aizraut citus un rast domubiedrus. Piemēram, viņa priekšlikumu aprēķināt izmaksas, kas ieguldītas katra sportista olimpiskā starta veicināšanā, pārējie LOK izpildkomitejas locekļi esot vairākkārtīgi ignorējuši, atzīst pats Dāle.
Uz interviju kameras priekšā tika aicināts arī Raimonds Lazdiņš, taču iepriekšējā vakarā interviju atcēla, pamatojot to ar ģimenes apstākļiem. Savā programmā viņš sola daudz, tai skaitā panākt LOK finansiālo neatkarību, veicināt starpinstitūciju sadarbību, ieviest vairāku līmeņu mārketingu, kā arī pasvītro nepieciešamību izveidot valsts budžeta uzturētu Sporta fondu. Par Lazdiņa trumpi uzskatāma spēja vest sarunas un rast kopsaucējus federāciju starpā. Viņu prezidenta amatam izvirzījušas sešpadsmit federācijas, kas ir pārliecinoši lielākais skaits kandidātu vidū. Lazdiņa mīnuss ir ietekmes trūkums varas gaiteņos, turklāt kā organizators viņš sporta nozarē lielas pēdas nav atstājis.
Viesturs Koziols telefonsarunā norādīja, ka sporta nozarei vispirms ir jāuzlabo savstarpējā komunikācija un izpratne citam par cita problēmām. Šim nolūkam būtu nepieciešams rīkot Sporta kongresu. Savā programmā viņš akcentē būtiskas iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides sportojošo bērnu vecākiem, LOK finansējuma iestrādāšanu Izložu un azartspēļu likumā, ciešu sadarbību ar Latvijas augstskolām, kā arī visus olimpiskos sporta veidus sadalīt vairākās grupās – tādējādi katrai sporta veidu grupai piemērojot savus atbalsta mehānismus. Koziols uz citu kandidātu fona izceļas ar to, ka pagātnē spējis triecientempā sekmēt vairāku vērienīgu ideju realizāciju gan hokejā, gan basketbolā. Arī 2016. gadā nospraustais mērķis piecu gadu laikā izcīnīt medaļas pasaules čempionātā hokejā tika sasniegts vien ar divu gadu nobīdi. Pie Koziola mīnusiem minama nenoturība – vairākām viņa aktivitātēm ir bijis straujš sākums un drīzas beigas.
Jānis Reirs uz Latvijas Televīzijas nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, turklāt arī savu programmu publicēja ievērojami vēlāk nekā citi kandidāti. Programmā viņš sola veicināt masveidību, kā arī izveidot solidaritātes fondu, kas sekmētu mazo sporta veidu attīstību. Tāpat akcentēta nepieciešamība palīdzēt federācijām ar ikdienas procesu uzlabošanu un sadarbību ar valsts institūcijām. Reira kā kandidāta lielākais trumpis ir politiskā pieredze un ietekme. Pēdējos gados LOK attiecības ar politisko eliti ir bijušas visnotaļ saspīlētas, no kā cietusi gan pati Olimpiskā komiteja, gan sporta nozare kopumā. Reira mīnuss ir praktiskas pieredzes trūkums sporta organizāciju vadībā – Airēšanas federāciju viņš vada vien kopš aprīļa.
Jāatzīmē, ka visu piecu prezidenta amatu kandidātu programmas ir ļoti līdzīgas. Tajās atšķiras vien nianses. Vēlēšanu rezultātu izšķirs darbs aizkulisēs. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd galvenie favorīti uz uzvaru ir Raimonds Lazdiņš un Jānis Reirs.
