Kas jāmaina Latvijas sportā? - Farss sporta naudas sadalē: federācijas iesniedz nekorektus datus, valsts to nepamana
Kas jāmaina Latvijas sportā? Pamatīgu ažiotāžu izraisījusi piecpadsmit prioritāri atbalstāmo sporta federāciju noteikšana. Atsevišķām federācijām tiek pārmesta nepatiesu datu iesniegšana, bet valstij – nepietiekama informācijas pārbaudīšana. Situāciju pētīja Andris Auziņš un Raimonds Rudzāts.
Lai arī pirms nedēļas tika paziņotas piecpadsmit prioritārās sporta federācijas, kam pēc kritērijiem pienākas vislielākais valsts finansējums, naudas piešķiršanas process uzskrējis uz sēkļa. Iemesls ir vairāku federāciju aizdomīgi augstā pozīcija sporta veidu rangā un aizdomas par falsificētu reģistrēto sportistu skaitu. Visvairāk sporta sabiedrības pārmetumu izskan tenisa un džudo virzienā, kam aizdomīgi uzblīdis reģistrēto bērnu un jauniešu skaits. Tieši masveidības rādītāji šajā segmentā šogad izpelnījās krietni lielāku punktu skaitu kritērijos nekā pērn.
Zīmīgi, ka Izglītības un zinātnes ministrija joprojām nav publicējusi visu federāciju iesūtītos datus un nevēlējās tos parādīt arī Latvijas Televīzijai. Taču katras federācijas mājaslapā ir atrodams sportistu reģistrs, un tas raisa ne mazums šaubu. Noteikumi paredz, ka par oficiāli uzrādāmu sportistu uzskatāmi tādi, kas ir vismaz 10 gadus veci un gada laikā piedalījušies vismaz divās sacensībās. 1889 spēlētāji – šādu skaitli reģistrēto spēlētāju ailē ministrijai iesniegusi Latvijas Tenisa savienība.
Intervija - Jānis Mellups, Tenisa savienības ģenerālsekretārs
"Katrs sportists, kuru esam iesnieguši reģistrā – esmu pārbaudījis vēlreiz pirms mūsu sarunas –, atbilst tīrai patiesībai un atbilst arī kritērijiem."
Tomēr pārbaudot pašas Tenisa savienības atsūtītās hipersaites uz dažādiem tenisistu reģistriem, uzskatāmi redzams, ka krietns pulks spēlētāju neatbilst kritērijiem, jo ir jaunāki par 10 gadiem vai nav piedalījušies vismaz divās sacensībās gada laikā, tāpēc nebūtu iekļaujami sportistu reģistrā un iesniedzami ministrijai. Latvijas Tenisa savienība sola nākamās nedēļas sākumā viest skaidrību par nesakritībām.
Līdzīga situācija arī džudo. Federācijas mājaslapā atrodamie dati būtiski nesakrīt ar Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā atrodamajiem datiem par džudistu skaitu sporta skolās. Turklāt arī džudo sportistu reģistrā atrodami sportisti, kas ir jaunāki par 10 gadiem. Džudo federācija skaidro, ka nav zinājusi, ka ministrijai jāiesniedz dati par sportistiem, kas ir vismaz 10 gadus veci un gada laikā piedalījušies vismaz divās sacensībās. Izglītības un zinātnes ministrijas atsūtītajā pieteikumā tādu prasību neesot bijis.
Intervija - Raivis Čakstiņš, Džudo federācijas ģenerālsekretārs
"Tur vienīgais kritērijs, kas bija norādīts, bija bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Reģistrētie – licencētie. Kas mūsu kalendārā ir aktīvi. Viņi vai nu piedalās sacensībās, vai kārto jostas. Tas – neskaitot to, ka viņi nodarbojas ar džudo."
Latvijas Televīzija noskaidroja, ka ministrijas pieteikumā tiešām šāda prasība minēta nebija, taču tāda ir spēkā jau 3 gadus un fiksēta Latvijas Sporta federāciju padomes dokumentos. Džudo federācija sola veikt datu korekciju.
Lai arī atsevišķu federāciju dati būtiski nesakrīt pat ar pašas Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā atrodamo informāciju, pati ministrija uzsver, ka federāciju iesniegtos datus pirms lēmuma par naudas sadalījumu ir pārbaudījusi.
Intervija - Juris Zīvarts, IZM Sporta departamenta direktora v.i.
"Par lietām, kas internetā bija viegli atrodamas un pārbaudāmas, tām jūs tā kā izgājāt cauri?
Teikt, ka viegli atrodamas un pārbaudāmas, - kolēģi man pārmetīs. Bija nepieciešama zināma veida padziļināta [pārbaude], zvani, lai pārliecinātos, kur tas ir. Jo katra mājaslapa ir savādāka, aizved uz tālākiem reģistriem, kur tad ir uzskaitīti sportisti. Tad pārliecināmies, ka sportistu skaits tur ir norādīts."
Salīdzinot šogad un pērn aprēķināto finansējumu prioritārajiem sporta veidiem, par vislielāko zaudētāju kļuvis hokejs, jo 3. vieta pasaules čempionātā un būtiski augušais spēlētāju skaits ir novedis pie finansējuma samazinājuma par 35 tūkstošiem eiro.
Intervija - Roberts Pļāvējs, Hokeja federācijas ģenerālsekretārs
"Skatoties šo prioritāro sporta veidu sadalījumu, ir tiešām grūti atbildēt uz jautājumu, kā hokejs ar teju 30% bērnu pieaugumu viena gada laikā, ar augstiem sasniegumiem, kuri pret pagājušo gadu ir ievērības cienīgi, auguši – kā mēs esam nokrituši no 5. vietas uz 10. vietu, ko tur dara atsevišķi citi sporta veidi? Jautājumi šobrīd ir vairāk nekā atbilžu."
Izglītības un zinātnes ministrija apturējusi finansējuma piešķiršanu un aicinājusi federācijas labprātīgi iesniegt precizētus datus. Cik daudz laika prasīs jauna lēmuma pieņemšana un kad federācijas beidzot saņems valsts finansējumu – atbildes uz šiem jautājumiem šobrīd ir miglā tītas. Tikmēr Latvijas Biatlona federācija jau lūgusi sabiedrībai saziedot 60 tūkstošus eiro, lai biatlonisti varētu apmeklēt pēdējos divus Pasaules kausa posmus.
